Krievijā drošības struktūras četru dienu laikā aizturējušas vairāk nekā 4000 cilvēku, kas protestēja pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, liecina organizācijas "OVD Info" svētdien apkopotā informācija.
Vairāki cilvēki pauž savu sašutumu par to, ka no Krievijas joprojām Latvijā ielido lidmašīnas. Arī 13. Saeimas deputāts Māris Mičerevskis mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauž savu sašutumu.
Francijas jūras spēki Lamanša šaurumā aizturējuši kravas kuģi ar automašīnām, kas tika vestas uz Krievijas ostu Sanktpēterburgu, lai gan Eiropas Savienības (ES) sankcijas aizliedz šādu preču eksportu.
Krievijas informācijas tehnoloģiju un masu komunikācijas uzraudzības dienests "Roskomnadzor" sestdien pieprasījis medijus dzēst ziņas, kurās Ukrainā notiekošais tiek saukts par Krievijas "uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu".
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Medvedevs sestdien izteicies, ka Maskavas dalības apturēšana Eiropas Padomē esot "laba iespēja" nāvessoda atjaunošanai.
Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pieņēmis lēmumu vienpusēji lauzt 2002.gadā parakstīto Latvijas Kultūras ministrijas un Krievijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūrā.
Ja tas būs nepieciešams, Latvija ir gatava uzņemt Ukrainas valdību un palīdzēt nodrošināt tās darbu, šodien preses konferencē žurnālistiem norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Minhenes mērs paziņojis, ka atbrīvos no Minhenes Filharmonijas orķestra galveno diriģentu Krievijas pilsoni Valēriju Gergijevu, jo viņš paudis klaju atbalstu savas valsts prezidentam Vladimiram Putinam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) neizslēdz iespēju valstīm starptautiski vienoties par Krievijas izslēgšanu no SWIFT sistēmas, lai piespiestu Krieviju pārtraukt karadarbību Ukrana.
Krievijā varu sagrābuši visreakcionārākie spēki, kas izmanto hitleriskās Vācijas taktiku savu agresīvo plānu īstenošanā, turklāt to bīstamību vairo kodolieroči, kas mantoti no bankrotējušā PSRS režīma, teikts Baltijas valstu neatkarības atjaunotāju klubu aicinājumā par atbalstu Ukrainai.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums ievest karaspēku Ukrainā ir polarizējis Krievijas sabiedrību, novērojis Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
“Viss risinājums atrodas viena mentāli nesevišķi vesela cilvēka rokās. Putins uz sankciju fona ap sevi veido cilvēku loku, kas līdz ar viņu būs līdzatbildīgi par starptautisku nozieguma veikšanu - iebrukumu citā valstī. Putins ir kļuvis par cilvēku, kurš nav “rokas spiediena vērts” pasaules sabiedrības acīs. Kamēr sankcijas neskars lielu daļu Krievijas iedzīvotāju, tikmēr iespaids uz šīm sankcionētajām personām būs ļoti ierobežotas” TV24 “Speciālizlaidums” notikumus Ukrainā komentēja politologs Kārlis Daukšts.
Vēlmi no Ukrainas izceļot izteikuši 23 valstpiederīgie, tādēļ no Rīgas tiek organizēti vairāki autobusi šo cilvēku izvešanai no valsts, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Krievijas karaspēku, kas virzās uz Kijevu no Černobiļas slēgtās zonas puses, Ukrainas Bruņotie spēki apturējuši pie Ivankivas pilsētciemata, 80 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas, piektdien vēsta laikraksts "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotu Ģenerālštābā.