Lietuva izraida Krievijas vēstniecības darbinieku

© pixabay.com

Par darbībām, kas nav savienojamas ar diplomātisko statusu, Lietuva par nevēlamu personu atzinusi kādu Krievijas vēstniecības darbinieku, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija izsaukusi vēstniecības pārstāvi, kuram tika iesniegta diplomātiskā nota, kurā paziņots, ka viens no Krievijas vēstniecības darbiniekiem pasludināts par "persona non grata". Lēmums pamatots ar "darbībām, kas nav savienojamas ar diplomātisko statusu".

Krievijas vēstniecības darbiniekam Lietuva jāatstāj piecu dienu laikā, informējusi Ārlietu ministrija.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā tā ir ceturtā reize, kad Krievijas diplomāts tiek izraidīts no Lietuvas.

Martā Lietuva, solidarizējoties ar Ukrainu, kas piedzīvo līdz šim nepieredzētu Krievijas militāro agresiju, izraidīja četrus Krievijas diplomātus.

Reaģējot uz Krievijas karavīru pastrādātajām zvērībām Kijivas piepilsētā Bučā, Lietuvas valdība aprīlī nolēma pazemināt Lietuvas un Krievijas diplomātiskās pārstāvniecības līmeni un izraidīja no valsts Krievijas vēstnieku Lietuvā Alekseju Isakovu. Tika arī nolemts slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.

Oktobrī Lietuva izraidīja Krievijas pagaidu pilnvarotā lietveža pienākumu izpildītāju Sergeju Rjabokonu. Lēmums tika pamatots ar darbībām un paziņojumiem, kas nav savienojami ar diplomāta statusu.

Tolaik Lietuvas ārlietu viceministrs Mants Adomens žurnālistiem sacīja, ka lēmums saistīts ar Rjabokona izteikumiem, noniecinot 1991.gada 13.janvāra notikumus Lietuvā, kad 14 civiliedzīvotāji tika nogalināti un simtiem ievainoti PSRS okupācijas karaspēka uzbrukuma laikā Viļņas televīzijas tornim un Radio un televīzijas komitejas ēkai Viļņā.

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.