Krievijas agresīvās uzvedības dēļ Eiropā tiek piedzīvota visnokaitētākā drošības situāciju kopš 1945.gada, secināts šonedēļ notikušajā NATO Militārās komitejas sanāksmē.
Eiropas Savienība (ES) par vēl pusgadu pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas tai tika noteiktas 2014.gadā pēc agresijas Ukrainā, teikts ceturtdien Eiropadomes mājaslapā publicētā paziņojumā.
Likumprojektā par reakciju uz iespējamo Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ko trešdien atklātībai nodevuši ASV senatori, kas pārstāv Demokrātu partiju, cita starpā atsevišķa sadaļa atvēlēta arī Baltijas valstu drošības jautājumiem.
Pēc NATO un Krievijas Padomes Latvijas drošības situācijā nekas būtiski nav mainījies, šādu vērtējumu sniedza Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kremlī uzskata, ka jauno ASV sankciju projekts, kurā cita starpā figurē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, pielīdzināms attiecību saraušanas iniciatīvai, kam sekos adekvāta atbilde.
Ar Krievijas varasiestādēm nevajadzētu būt nekādām sarunām par Ukrainu, kamēr Krievija turpina koncentrēt karaspēku pie Ukrainas robežām, ceturtdien sacīja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
Pēdējās nedēļas laikā Krievija uz valsts rietumu reģioniem no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem pārvietojusi simtiem militārās tehnikas vienību, arī reaktīvās zalves uguns sistēmas "Grad" un "Uragan", apgalvo projekta "Conflict Intelligence Team" (CIT) analītiķi, kas izpētījuši daudzus sociālajos tīklos publicētos video.
Krievijas un tās sabiedroto militārās alianses kontingents, kas pagājušajā nedēļā tika izvietots protestu pārņemtajā Kazahstānā, sācis gatavoties karavīru izvešanai no Vidusāzijas valsts, pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Baltijas valstis var būt drošas, ka ASV sarunās ar Krieviju nepieņems tām nelabvēlīgus lēmumus, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Krievijas publicists Viktors Šenderovičs, kuru Tieslietu ministrija iekļāvusi "ārvalstu aģentu" reģistrā, otrdien sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja, ka nolēmis pamest Krieviju.
Krievijas karaspēka koncentrācija Ukrainas pierobežā rada militārās eskalācijas draudus, uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien iepazīstināja Ministru kabinetu ar ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2021.gadā.
Krievijas un tās sabiedroto militārās alianses karavīru kontingenta izvešana no Kazahstānas sāksies pēc divām dienām, otrdien pavēstīja Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam (NA) nav īpaši lielu ekspektāciju, ka šajās dienās notiekošajās ASV un Krievijas sarunās tiks sasniegti kādi būtiski rezultāti.
Valsts drošības dienests (VDD) pērn sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD) aizturējis divas personas aizdomās par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu, sniedzot tam neizpaužamas ziņas par valsts aizsardzības sektoru, informē VDD.
ASV un Krievijas pārstāvji sarunās Ženēvā pirmdien apsprieduši abpusējus soļus stratēģiskās stabilitātes uzlabošanai, paziņojusi ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šērmena.
Sarunas starp Rietumu valstīm un Krieviju visticamāk neatrisinās visas problēmas, kas saistītas ar pieaugošo spriedzi pie Ukrainas robežām, pirmdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Krievijas piestādītais “dāvanu saraksts” Rietumvalstīm pirms Ziemassvētkiem, prasot ASV un NATO parakstīt drošības garantijas Krievijai, kardināli mainītu Eiropas aizsardzības sistēmu.