Krievija plāno lielāko karu Eiropā kopš 1945.gada, ziņo Džonsons [papildināts]

© AFP/Scanpix/Leta

Krievija, gatavojoties iebrukt Ukrainā, plāno lielāko karu Eiropā kopš 1945.gada, paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

"Plāns, ko mēs redzam, ir kaut kam tādam, kas patiešām varētu būt lielākais karš Eiropā kopš 1945.gada tā milzīgā mēroga dēļ vien," teica Džonsons intervijā, kuru svētdien pārraidīja telekanāls "BBC One".

"Visas pazīmes liecina, ka plāna [īstenošana] savā ziņā jau ir sākusies," uzsvēra Lielbritānijas premjers.

ASV prezidents Džo Baidens Rietumvalstu līderiem pavēstījis, ka, pēc izlūkošanas informācijas, Krievijas karaspēks gatavojas iebrukt Ukrainā ne tikai Donbasā, bet arī no Baltkrievijas, sacīja Džonsons.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja Krievija iebruks Ukrainā, Lielbritānija un ASV noteiks Maskavai jaunas sankcijas, tostarp tādas, kas liegs Krievijas uzņēmumiem tirdzniecībā izmantot sterliņu mārciņas un amerikāņu dolārus.

Tas būs "ļoti, ļoti smags" trieciens, teica Lielbritānijas valdības vadītājs.

Tomēr viņš atzina, ka gaidāmās sankcijas var neatturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no iebrukuma sākšanas Ukrainā.

"Mums šobrīd jāpieņem, ka, iespējams, Vladimirs Putins par to domā neloģiski un nesaskata gaidāmo katastrofu," sacīja Džonsons.

Viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut, ka agresijas gadījumā Putins paliktu nesodīts.

"2014.gada mācība ir tāda, ka vienkārši nedrīkst ļaut Vladimiram Putinam izsprukt sveikā," teica britu premjers. 2014.gadā Krievija okupēja un anektēja Krimu, kā arī Ukrainas austrumos tika izveidotas tā dēvētās tautas repubilkas, kuras kontrolē Krievijas atbalstītas kaujinieku bandas.

Džonsons norādīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nevis vājinātu NATO, bet padarītu to stiprāku.

"Ja Putins domā ka visa šī rezultātā viņš dabūs "mazāk NATO", viņam pilnīgi nav taisnība. Viņš dabūs "vairāk NATO"," sacīja Lielbritānijas valdības vadītājs.

Krievija pie Ukrainas robežām koncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. Baidens piektdien, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā.

Pasaulē

Mākslīgais intelekts var pārkāpt pamattiesības, tajā skaitā diskriminēt cilvēkus, ja netiek ievēroti vairāki nosacījumi, teikts Latvijas Republikas tiesībsarga uzdevumā veiktajā pētījumā "Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti". Pašlaik mākslīgā intelekta sistēmas jau ir pārkāpušas cilvēka pamattiesības tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, biometriskā identifikācija un pamatpakalpojumu pieejamība. Arī mākslīgā intelekta pētnieks Vitālijs Komašilovs uz tā izmantošanu raugās pesimistiski, brīdinot sabiedrību nekļūt par starptautisko korporāciju vergiem.

Svarīgākais