Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta desmit Krievijas valsts piederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19.septembra jau 189 kaimiņvalsts pilsoņiem nav ļauts šķērsot robežu, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardze.
Šodien stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.
Pēdējā laikā Eiropā arvien biežāk var sastapt Krievijas fanus, kuri pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu nolēma demonstratīvi paust savus prokrieviskos uzskatus, raksta portāls "Lrytas".
Iekšlietu ministrija (IeM) gatavo likuma grozījumus, lai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem aizliegtu nēsāt vai glabāt šaujamieročus Latvijā, un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir gatava tos iespējami tuvākajā laikā izskatīt un virzīt tālākai apstiprināšanai Saeimā, sarunā ar pauda komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (K).
Krievijai turpinot karu Ukrainā un Saeimai gatavojoties pieņemt paziņojumu, kurā agresīvā kaimiņvalsts atzīta par terorismu atbalstošu valsti, Nacionālā apvienība sākusi gatavot grozījumus imigrācijas likumā, lai radītu likumīgu pamatu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem nepagarināt termiņuzturēšanās atļaujas, kā arī krasi ierobežot to un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Taču kā visur arī šeit tikšot iekļauti vairāki izņēmumi, kas dažiem šo valstu pilsoņiem tomēr ļaus palikt Latvijā.
No ģimenē krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem daļa (40%) nosoda Krievijas rīcību Ukrainā, bet vairākums no viņiem – 60% – neatbalsta Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanu, liecina pētījumu centra SKDS pēc LSM.lv un Rus.LSM.lv pasūtījuma veiktā aptauja.
Vairākums Latvijas krievvalodīgo arī divus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nebija gatavi paust simpātijas kādai no konflikta pusēm, turpretim starp latviešiem neizlēmušo bija 17%, bet 83% atbalstīja Ukrainu, vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz Frīdriha Eberta fonda pasūtīta pētījuma datiem, kas savākti divās aprīļa beigās veiktās pētījumu centra SKDS aptaujās.
Krievijas armija bez kādas veselajam saprātam raksturīgas motivācijas 24. februārī iebruka Ukrainā un turpina tur darīt briesmu lietas – nogalināt, izvarot, laupīt, graut infrastruktūru. Un melot – visu laiku melot.
Emigrācijā esošā Krievijas akadēmiskā inteliģence nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, nosoda akadēmiskās vides konformismu Krievijā un lūdz Rietumu pasauli pavērt durvis krievu studentiem, kas pašu mājās tiek atskaitīti no augstskolām, jo ir pret karu, bet Rietumos netiek pieņemti, jo vakar bijuši Krievijas augstskolu audzēkņi. Latvijā mājvietu pašlaik radusi Brīvā universitāte, kas, darbojoties biedrības formātā, cenšas saglabāt Krievijas akadēmisko domas brīvību tiešsaistē.
3. aprīlī publiskots tika video, kurā Krievijas militārpersonas caur SDEK kurjerdienesta Moziras filiāli nosūtīja pakas ar aprīkojumu un lietām. Nākamajā dienā baltkrievu aktīvisti publiskoja dažu sūtītāju datus, galamērķus, īpaši lielo paku svaru un galamērķa adreses.
Imigrācijas likuma grozīšana Latvijā ir signāls, lai Krievijas krievi vairāk domā par Putina gāšanu savās mājās, nekā par labākas mājvietas atrašanu Eiropā.
Vienlaikus ar bēgļu straumi no Ukrainas pieaugusi vēl cita plūsma – Latvijā lielākā skaitā ierodas Krievijas Federācijas valstspiederīgie, un viņu iemesli ir dažādi. Vieni patiešām bēg no Putina režīma, jo tur kara kritiķi tiek bargi sodīti. Otriem aptrūcies omāru, mikroshēmu un citu pirmskara dzīves labumu. Trešie vēlas iekļūt, lai Latvijā būtu Krievija.
Saeima šonedēļ apturēs termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kā arī piešķirs izpildvarai tiesības anulēt jau izsniegtās uzturēšanās atļaujas.
"Twitter" lietotāji sašutuši par Berlīne notikušo Krievijas uzsāktā kara atbalstītāju vērienīgo auto parādi, kuru atbalstījusi arī Krievijas vēstniecība.
Lauris Reiniks un citi sabiedrībā zinami ļaudis neslēpj emocijas uzzinot aptaujas rezultātus, kuros noskaidrots kāds atbalsts procentuāli ir Krievijai un Ukrainai krievvalodīgo ģimeņu vidū.
Krievu tautības iedzīvotājiem nav jāatvainojas par savu izcelsmi, tomēr tie Krievijas pilsoņi, kas iet uz vēlēšanām un balso par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir līdzatbildīgi par Ukrainā notiekošo agresiju, šādu viedokli Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā seminārā par to, kā skolās runāt par karu, pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, klīniskā un izglītības psiholoģe Baiba Martinsone.
Politiķis un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars TV24 raidījumā "Kur tas suns aprakts" komentē notiekošo krievu sabiedrības informatīvajā telpā.
Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, savukārt vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav, secināts pētījumā "Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā", kuru veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.
Atbildot uz Ilzes Spriņģes rakstu par "Сприньге: где же голос нового русского поколения? Я его не слышу" un citu autoru rakstiem un komentāriem par 9. maija pasākumiem un krievu kopienu. Gribu publicēt sekojošo atklāto vēstuli saviem vienaudžiem latviešiem: