Stājas spēkā ierobežojumi Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā
Šodien stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.
Kā informē Ārlietu ministrija (ĀM), MK iepriekš pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikti ierobežojumi Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, šķērsojot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu.
ĀM akcentē, ka agresorvalsts pilsoņu brīva ceļošana, jo īpaši tūrisma nolūkos, laikā, kad šīs valsts bruņotie spēki ir iebrukuši Ukrainā, ir ne tikai amorāla, bet arī rada sabiedriskās kārtības un drošības riskus gan politisku provokāciju, gan ikdienas agresijas līmenī.
Jaunais regulējums nosaka vairākus izņēmumus, tai skaitā neliedzot ieceļošanu politiski vajātām personām vai citu humānu situāciju gadījumos. Ieceļošana ir atļauta ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts vai Šveices uzturēšanās atļaujas vai Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētājiem.
Ieceļošana ir atļauta Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļiem - laulātiem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, kā arī apgādībā esošām personām. Tāpat ieceļot valstī var ES, EEZ valsts vai Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpei, kas ierodas Latvijā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus.
Ieceļošana atļauta arīdzan jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā. Ieceļot var arī tās personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem, Latvijā akreditēti vai nosūtīti Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi, Krievijas diplomātiskie kurjeri vai "ad hoc" diplomātiskie kurjeri.
Latvijā ieceļot var arī personas, kuras dodas uz Krievijas vēstniecību Latvijā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai, Krievijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri šķērso Latvijas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras šķērso Latvijas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas vēstniecību uzņemošajā valstī. Tāpat ieceļot var personas, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta turētāji un kuras dodas no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ.
ĀM atzīmēja, ka ES ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES - Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, kā arī rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Vienlaikus tika panākta kopēja ES ārlietu ministru izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.
Tādēļ Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienojušās par nekavējošu reģionālu risinājumu, lai, gaidot ES kolektīvu rīcību, jau tagad ierobežotu Krievijas ceļotāju plūsmas, tādējādi mazinot drošības riskus. Lēmums pieņemts koordinēti, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, un stājas spēkā vienlaikus visās trīs Baltijas valstīs šodien.