Kompromisa budžeta projektā, kas Vācijas valdībai pēc ieilgušajām domstarpībām būtu jāpieņem trešdien, Ukrainas atbalstam atvēlēta uz pusi mazāka summa nekā 2024.gadā, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu dokumentu.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 17. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā Ukrainas televīzijas maratonam apstiprinājis, ka Ukrainai ir tiesības uzbrukt militāriem mērķiem Krievijas teritorijā.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 15. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 14. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Valdība otrdien nolēma līdz nākamā gada 31.augustam pagarināt civilā eksperta Arsenija Mihejeva dalības laiku Eiropas Savienības (ES) Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 13. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Ceturtdien Lielbritānijas un Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam pievienojās Čehija, kuras delegācija NATO 75. samitā Vašingtonā parakstīja koalīcijas saprašanās memorandu, informē Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien NATO samitā Vašingtonā aicināja alianses dalībvalstis atcelt ierobežojumus tam, kā Ukraina var izmantot to piegādātos ieročus.
ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien pieņēma rezolūciju, kura aicina Krieviju "steidzami atvilkt" savu militāro un citu personālu no Zaporižjas AES, kas atrodas Ukrainā un ir lielākā atomelektrostacija Eiropā.
Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 12. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
Krievijas spēki sāk izjust Ukrainas armijas pretuzbrukumu spiedienu kaujas laukā, un Rietumu sabiedroto palīdzība ir ļāvusi ukraiņu armijai stabilizēt kritiskos frontes rajonus, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).
NATO samitā pieņemtie lēmumi Ukrainas kontekstā ir skaidrs signāls arī "Kremļa miesniekam", ka Rietumi nav noguruši un nevienā brīdī nedomā par palīdzības apstādināšanu, tā aģentūrai LETA sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura patlaban atrodas Vašingtonā ASV.
NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.
9.jūlijā ārlietu ministre Baiba Braže Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunāja ANO Cilvēktiesību padomi, uzsverot Krievijas pastrādātos smagos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Ukrainā, informē Ārlietu ministrijas preses centrs.
No NATO samita mēs sagaidām sabiedroto apņēmību un vienotību pret Krievijas agresiju. To, ASV galvaspilsētā Vašingtonā uzrunājot NATO dalībvalstu parlamentu spīkerus, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, informē Saeimas Preses dienests.