Šodien Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz vēl uz gadu pagarināt valsts sniegto atbalstu ukraiņiem - nākamgad ukraiņu atbalstam Latvijā kopējā paredzētā summa ir 65 miljoni eiro.
Likuma grozījumi paredz pagarināt termiņu atlīdzībai par Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu, tai skaitā mazaizsargāto grupu izmitināšanai un ēdināšanai, kā arī izdevumu kompensācijai zāļu vai medicīnisko ierīču iegādei.
Lai samazinātu administratīvo slogu gan Ukrainas iedzīvotājiem, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, izmaiņas paredz turpmāk ukraiņiem izsniegt uzturēšanās atļaujas termiņu uz trīs gadiem, nevis diviem.
Patlaban Ukrainas civiliedzīvotājam izsniedz termiņuzturēšanās atļauju - trešās valsts pilsoņa personas apliecību - uz diviem gadiem.
Pašreiz Fizisko personu reģistrā aktīvs pagaidu aizsardzības statuss ir noteikts 15 838 Ukrainas civiliedzīvotājiem, liecina Iekšlietu ministrijas informācija.
Tāpat, ja Ukrainā izsniegta ceļošanas dokumenta derīguma termiņš būs beidzies, Latvijā to uzskatīs par derīgu līdz 2026.gada 28.februārim. Patlaban likums nosaka termiņu līdz nākamā gada februāra beigām.
Izmaiņas arī paredz, ka "nepavadītiem" ukraiņu bērniem no septiņiem gadiem būs tiesības saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Šādu atbalstu paredzēts turpināt līdz 19 gadu vecumam. Patlaban Latvijā dzīvo 229 šādi bērni, norādījuši Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.
Tāpat izmaiņas likumā paredz, ka ārstniecības personām - veselības aprūpes darbiniekiem un farmaceitiem no Ukrainas - pēc Latvijā nostrādātiem trīs gadiem būs jāapliecina valsts valodas zināšanas B1 līmenī.
Šī prasība nākamgad attieksies uz 142 mediķiem, kuri Latvijā ieradās 2022.gadā, šodien deputātiem sacīja Veselības ministrijas pārstāvji. Ukrainas civiliedzīvotājiem atļauju sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus ārstniecības jomā patlaban izsniedz uz pieciem gadiem.