Lietuvā nākamo trīs dienu laikā gaidāms karstuma vilnis, kura kulminācija gaidāma pirmdien, kad gaisa temperatūra varētu sasniegt 37 grādus pēc Celsija skalas, ziņo Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests ("Meteo LT").
Naktī uz piektdienu Latvijā vietām, galvenokārt austrumos, īslaicīgi līs, bet piektdien lielākajā daļā valsts būs sauss, saulains un silts laiks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Kā ziņo "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", piektdien saule mīsies ar mākoņiem, tomēr dienā valsts rietumu un centrālajos rajonos mākoņu būs mazāk.
Lielā daļā Eiropas turpinoties karstuma vilnim, Francija ierobežojusi alkohola tirdzniecību un Vācijā lielā daļā teritorijas izsludināti brīdinājumi par svelmi.
Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka kopš 2022. gada Eiropā "klusā slepkavas" dēļ ir gājuši bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku, pēc tam, kad karstuma vilnis dažās valstīs reģistrēja visu laiku augstāko maija temperatūru.
Lielo Eiropas pilsētu mēri, sākot no Atēnām līdz Oulu Somijā, apvienojas, lai rastu risinājumus pastiprinošos karstuma viļņos. Saskaņā ar "Euronews" ziņām, vairāk nekā 50 pilsētu mēru no visas pasaules ir pievienojušies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) iniciatīvai "50@50".
Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) kopīgajā ziņojumā konstatēts, ka ārkārtējs karstums jau katru gadu izraisa pustriljonu darba stundu zudumu, un ietekme, domājams, pastiprināsies, temperatūrai paaugstinoties, vēsta news.un.org.
Jauns Pompeju cilvēku mirstīgo atlieku pētījums atsāk debates par apstākļiem Vezuva izvirduma dienā 79. gadā mūsu ērā, liekot domāt, ka pilsēta, iespējams, tomēr nesaskārās ar katastrofu vasaras beigu karstuma viļņa laikā, vēsta "archaeologymag.com".
Jauns pētījums liecina, ka vasaras Eiropā līdz gadsimta beigām varētu kļūt ievērojami garākas. Zinātnieki pie šī secinājuma nonāca, analizējot datus pirms aptuveni 6000 gadu, un salīdzinot tos ar mūsdienu klimata tendencēm.
Ekstrēms karstums varētu kļūt par normu nākamo tūkstoš gadu laikā — pat ja cilvēce pilnībā apturēs CO₂ emisijas. Pie šāda secinājuma nonākuši ARC Center of Excellence for 21st Century un CSIRO pētnieki, izmantojot nākotnes klimata superdatoru modeļus. Rezultāti publicēti žurnālā Environmental Research: Climate (ERC).
Karstuma viļņi, sausums un plūdi vissmagāk ir skāruši Kipru, Grieķiju, Maltu un Bulgāriju. Līdz 2029. gadam karstuma viļņu, sausuma un plūdu nodarītie zaudējumi varētu pārsniegt 126 miljardus eiro.
Vairāk nekā 60 000 eiropiešu pērn miruši no karstuma. Tā, atsaucoties uz spāņu zinātniekiem, vēsta aģentūra AFP. Karstuma viļņi Eiropā ar katru vasaru kļūst arvien izplatītāki, ziņo portāls lsm.lv
Saskaņā ar trešdien publicētu pētījumu, piecdesmit pieci karstuma viļņi pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā nebūtu notikuši bez cilvēku izraisītām klimata pārmaiņām, vēsta “U.S. News”.
Izrādās, ka ilgstoša atrašanās ārkārtējā karstumā ne tikai īslaicīgi kaitē veselībai, bet arī paātrina organisma bioloģiskās novecošanās procesu, pie satraucoša secinājuma nonākuši Taivānas zinātnieki. Saskaņā ar jauno pētījumu, divi gadi, dzīvojot karstuma viļņos, cilvēka mūžu saīsina par 12 dienām.