"Klusā" slepkavas dēļ vasarā iestājās visvairāk nāvju. Kā no tā izvairīties?
Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka kopš 2022. gada Eiropā "klusā slepkavas" dēļ ir gājuši bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku, pēc tam, kad karstuma vilnis dažās valstīs reģistrēja visu laiku augstāko maija temperatūru.
"Klimata pārmaiņu ietekme ir skaidras un tiešas briesmas, un to tiešākā un nāvējošākā izpausme ir ārkārtējs karstums," sacīja PVO Eiropas direktors Hanss Henrijs Klūge, vēsta “ScienceAlert”.
"Karstums ir klusais slepkava, taču tas nav neizbēgams," Kluge sacīja pasākumā Berlīnē, kurā tika prezentētas jaunas vadlīnijas dzīvības aizsardzībai no ārkārtēja karstuma.
Ārkārtējs karstums īpaši ietekmē ļoti vecus un ļoti jaunus cilvēkus, kā arī cilvēkus ar sirds, nieru un citām slimībām, izraisot dehidratāciju, karstuma dūrienu un saasinot esošos veselības stāvokļus.
Karstuma ietekme uz veselību
Klūge sacīja, ka lielākā daļa no 200 000 nāves gadījumu bija “pilnībā novēršami”, un šis skaitlis bija “aisberga redzamā daļa, jo fiziski un garīgi tika ietekmēti vēl miljoniem cilvēku”.
Zinātnieki apgalvo, ka cilvēku izraisītas klimata pārmaiņas pastiprina ekstremālus apstākļus, un tādi laikapstākļu notikumi kā karstuma viļņi, sausums un plūdi kļūst arvien intensīvāki un biežāki.
Eiropa “sasilst ātrāk nekā jebkurš cits kontinents”
PVO vadlīnijas mudina varas iestādes ieviest efektīvas karstuma brīdināšanas sistēmas un saziņu ar neaizsargātām grupām.
Tās aicina veikt vairāk pasākumu, lai samazinātu pakļaušanos ekstremālam karstumam, izmantojot pilsētplānošanas pasākumus, piemēram, izveidojot un uzturot vairāk zaļo zonu.
Citi ieteikumi ietver sociālo dienestu pienākumu pārbaudīt, vai vecāka gadagājuma cilvēki uzņem pietiekami daudz šķidruma, un mainīt darbinieku darba maiņas, lai viņi varētu izvairīties no pusdienas saules.
Lai gan individuāla rīcība, piemēram, izvairīšanās no karstuma, ir svarīga, "ar to nepietiek, lai cīnītos pret sistēmisku krīzi," sacīja Kluge, aicinot uz "koordinētu, spēcīgu un institucionālu reakciju".
Maija beigās Rietumeiropas daļā bija rekordliels vasaras sākuma karstuma vilnis, ko ANO klimata vadītājs Saimons Stīls nosauca par "brutālu atgādinājumu par klimata krīzes spirālveida ietekmi".
Spānijas varas iestādes pagājušajā nedēļā paziņoja, ka šogad maijā ir reģistrēts lielākais ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits kopš 2015. gada.
