Iespējamu gaisa telpas apdraudējumu dēļ investori baidās braukt uz Latgali un investēt attīstībā, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2025. gada nogalē Latvijas iedzīvotāju bankas kontos atradās 12,1 miljards eiro, un šī summa turpina augt. Dati par skaidro naudu nav pieejami, taču ir acīmredzams, ka “papīra naudā” tiek glabāti vēl vairāki miljoni.
Krievija pret Ukrainu var izmantot masu iznīcināšanas ieročus, otrdien piedraudējis Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins, pievienojoties citu Maskavas amatpersonu draudiem, kas izteikti pēdējo dienu laikā.
Līdz šī gada maijam vismaz 2965 pilsoņi no 36 Āfrikas valstīm ir dienējuši vai pašlaik dienē Krievijas armijā karā pret Ukrainu, bet Maskava šogad plāno savervēt vēl 18 500 ārvalstu kaujinieku, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 25. maijā telefoniski sazinājies ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio un paziņojis, ka prezidents Vladimirs Putins ir pavēlējis Krievijas armijai regulāri apšaudīt Kijivu, ziņo "The Moscow Times".
Domnīcas "LaSER" pētnieks Roberts Kits intervijā aģentūrai LETA atklāja, kāpēc Latvijā jārīko plaša mēroga civilās aizsardzības mācības un ko iesākt ar ielidojušajiem droniem.
Krievijas trieciena rezultātā Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas vēsturei veltītajā Čornobiļas nacionālajā muzejā neatgriezeniski iznīcināti aptuveni 40% eksponātu, paziņojusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina palielināt atbalstu Ukrainai, norādot, ka Krievija turpina veikt uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un kara noziegumus.
Naktī uz svētdienu Ukrainas armija devusi triecienus vairākiem krievu iebrucēju objektiem, tajā skaitā naftas terminālim Krievijas Krasnodaras novadā, paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.
Kopš Ukrainas pretuzbrukuma beigām 2023. gadā Krievija ir paudusi pārliecību par karu un pat ir bijusi gatava pievērt acis uz tā problēmām. Taču tagad viss mainās, ziņo "The Telegraph".
Naktī uz 2026. gada 24. maiju Krievijas spēki īstenoja plašu kombinēto raķešu un bezpilota lidaparātu (dronu) uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un tās apkārtnei. Uzbrukumā izmantotas gan ballistiskās un spārnotās raķetes, gan simtiem dronu. Pēc Kijivas militārās administrācijas un glābšanas dienestu datiem, triecieni skāruši gandrīz visus pilsētas rajonus, vēsta "The Kyiv Independent", "Reuters", kā arī citi vietējie un starptautiskie mediji.
Cilvēktiesību aizstāve Ņina Ļitvinova izdarījusi pašnāvību Ukrainas kara un neiespējamības palīdzēt politieslodzītajiem dēļ, raksta "Novaja gazeta Europa". Par to teikts Ļitvinovas pirmsnāves vēstulē, kuras fragmentu publicēja cilvēktiesību aktīvistes, žurnālistes Marijas Slonimas māsīca.
Krievu raķetei trešdien Dņipro trāpot noliktavai, ko īrēja ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), iznīcināta humānā palīdzība vairāk nekā viena miljona dolāru vērtībā, pavēstīja UNHCR.
Dažas Kremļa augstākās amatpersonas uzskata, ka karš pret Ukrainu ir nonācis strupceļā un nav redzams skaidrs veids, kā karu izbeigt, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Ņemot vērā pēdējā laika incidentus Latvijas un citu Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī drošības situāciju reģionā kopumā, Rīgas dome izstrādājusi pamata rīcības algoritmus iedzīvotājiem dronu apdraudējuma un trauksmes gadījumiem. Vienlaikus pašvaldība sāk informatīvu kampaņu “Sagatavojies! Šodien.”, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju gatavību un izpratni par rīcību ārkārtas situācijās.
Draudi nav tikai dronu ielidošana. Mums ir nopietni jāuztver Ukrainas aktivitātes un Ukrainas aizsardzības modelis, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā, drošības jautājumu eksperts Glens Grants, vēsta lsm.lv.
Karš Ukrainā, konflikts Tuvajos Austrumos, energoresursu cenu kāpums un globālās tirdzniecības spriedze pasauli iegrūž jaunā nenoteiktības periodā, atzīst Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidente Odile Reno-Baso. Intervijā aģentūrai LETA viņa brīdina, ka īpaši ievainojamas šādos apstākļos ir mazās un atvērtās ekonomikas, tostarp Baltijas valstis. Vienlaikus ERAB sola turpināt investīcijas Latvijā un Ukrainā, kur kopš kara sākuma ieguldīti jau gandrīz 10 miljardi eiro.