Ar zvejniecību nesaistītās publikas sašutumam par Latvijas aizejošās valdības alkatību Baltijas jūras mencu zvejas kvotu sadalē nav nekāda pamata – patiesībā Latvija pretojās Vācijas un Dānijas mēģinājumam visnekaunīgākajā veidā apspēlēt Baltijas valstis un Poliju. Vāciešu un dāņu iecerētajā apjomā tas netika pieļauts, tomēr nākamā gada zvejas iespējas sadalītas stingri par labu rietumu zvejas rajoniem, un tam ir maza saistība ar reālo zivju krājumu stāvokli.
Pirms astoņiem gadiem Somijas Ālandu salu piekrastē Baltijas jūras dibenā kuģa vrakā atrastais pasaulē vecākais šampanietis izrādījies nedzerams, vēsta Ālandu sabiedriskais radio.
Šo trešdien Valsts policija saņēma informāciju par to, ka Baltijas jūras ūdeņos uz jahtas atrodas nolaupīts Latvijas valsts piederīgais. Piesaistot Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, Nacionālo bruņotos spēkus un Latvijas robežsardzi tika veikta vērienīga operācija, dažu stundu laikā atbrīvojot nolaupīto vīrieti un aizturot aizdomās turēto personu. Pateicoties visu drošības spēku veiksmīgai sadarbībai, Latvijas vēsturē pirmā ķīlnieka atbrīvošanas operācija uz ūdens noslēdzās veiksmīgi un neviena persona nav cietusi. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti nozieguma motīvi.
Kā liecina Nacionālo bruņoto spēku publicētā informācija, tad Latvijas armijas jūras spēku kuģis un helikopters šodien piedalās Baltijas jūrā iekrituša cilvēka meklēšanā.
15. septembrī biedrība “Zero Waste Latvija” kopā ar domubiedriem piekrastes joslā no Asaru kapiem līdz Mellužu oficiālajai pludmalei īstenoja atkritumu vākšanas talku apvienojumā ar zīmolu auditu. Pasākums tika īstenots globālās akcijas #BreakFreeFromPlastics ietvaros, ko organizē The Story of Stuff organizācija. Šādi auditi septembra otrās nedēļas laikā tika īstenoti daudzviet pasaulē. Latvijā papildus plastmasai tika uzskaitīti arī stikla un alumīnija atkritumi.
1988.gadā, atsaucoties Vides aizsardzības kluba (VAK) aicinājumam, akcijā "Lūgšana pie jūras" piedalījās ap 300 000 cilvēku. Uz simbolisku sadošanos rokās VAK aicina arī šogad - svētdien, 2.septembrī plkst. 15:00 Vakarbuļļu Zilā karoga pludmalē Bolderājā.
Pasaules okeānu dēvē arī par cilvēku dzīves centru un atbalstu: tas klāj teju trīs ceturtdaļas Zemes virsmas, vismaz puse skābekļa rodas ūdens dzīlēs. Vienlaikus okeāns glabā fascinējošus noslēpumus, kuri biedē kuģotājus un mulsina zinātniekus.
Ūdens temperatūra peldvietās pārsvarā saglabājas virs +20 grādiem, bet dienvidu vēja ietekmē daudzviet Latvijas piekrastē gaidāma strauja ūdens atdzišana jūrā.
Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un pašvaldību sniegtajai informācijai ūdens temperatūra jūrā visā Latvijas piekrastē sestdienas rītā bija +18..+24 grādi.
Kampaņas "Mana jūra" veiktā monitoringa rezultātā par Latvijas tīrāko jūras piekrasti atzīta Abragciema pludmale, savukārt vislielākais atkritumu daudzums uz 100 metriem konstatēts piekrastē pie Liepājas Karostas, žurnālistus informēja Vides izglītības fonda eksperts Jānis Ulme.
Pēdējās dienās jūra iesilusi Dienvidkurzemes un Ziemeļvidzemes piekrastē, citviet Latvijas piekrastē ūdens temperatūra svārstās, liecina jaunākie dati no satelītiem un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra.
Zilaļģu ziedēšana Baltijas jūrā ir vēsturiska parādība, taču cilvēka darbības rezultātā šī procesa intensitāte strauji pieaug, skaidroja Latvijas Universitātes Jūras ekoloģijas laboratorijas vadītāja Elmīra Boikova.
Ceturtdienas pēcpusdienā Rīgas jūras līcī pie Kolkas ūdens uzkarsis līdz +26,6 grādiem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.