VARAM aicina iedzīvotājus izteikties par to, kā Latvijā labāk izmantot jūras telpu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi "Jūras plānojumu 2030", kura mērķis ir panākt maksimāli efektīvu un tajā pašā laikā videi saudzīgu jūras telpas izmantošanu, pavēstīja ministrijas pārstāve Vita Krieviņa.
Turpmāko divu nedēļu laikā iedzīvotāji ir aicināti apmeklēt VARAM mājaslapu, iepazīties ar plānojumu un izteikt par to savu vērtējumu.
Turpmāko divu nedēļu laikā iedzīvotāji ir aicināti apmeklēt VARAM mājaslapu, iepazīties ar plānojumu un izteikt par to savu vērtējumu.
Pēc Krieviņas paustā, Jūras plānojums ir pirmais dokuments Latvijā, kas nosaka valsts prioritātes jūras telpas izmantošanā. "Plānojums nodrošina sabalansētu un visaptverošu skatījumu par nozaru nākotnes vajadzībām, kā arī sadarbības ietvaru no iespējami labākas līdzāspastāvēšanas līdz pat vienas un tās pašas jūras telpas vienlaicīgai izmantošanai vairākiem mērķiem," norāda ministrijā.
Plānojums aptver visu Latvijas jurisdikcijā esošo Baltijas jūras daļu, sākot no krasta līnijas līdz ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējai robežai. Latvijas jūras akvatorijs aizņem 28 500 kvadrātkilometrus, kas ir 7,6% no kopējās Baltijas jūras akvatorija. Plānošanas procesā ir ņemta vērā arī ar jūru funkcionāli saistītā sauszemes daļa.
Plāna paskaidrojuma daļā ir esošās situācijas un tendenču analīze. Tajā raksturots Latvijas jūras ūdeņu un vides stāvoklis, sniegts pārskats par jūras dabas un kultūrvēsturiskajiem resursiem, kā arī valsts drošības aspektiem. Tāpat raksturotas ar jūras izmantošanu saistītās saimniecības nozares, to mērķi un nosacījumi nākotnes attīstībai.
Savukārt plāna stratēģiskajā daļā ietverts jūras izmantošanas ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi un prioritātes līdz 2030.gadam. Jūras telpas izmantošanas daļa ietver attīstības vadlīnijas ar nosacījumiem un ieteikumiem nozīmīgākajiem jūras izmantošanas veidiem, piemēram, kuģošanai, atjaunīgās enerģijas ražošanai, dabas resursu saglabāšanai un valsts aizsardzībai.
Plānojuma izstrāde tika uzsākta jau 2014.gadā, un paralēli jūras telpiskā plānojuma izstrādei tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un pārrobežu konsultācijas ar Lietuvu, Zviedriju un Igauniju.
Izstrādē piedalījušies gan Latvijas, gan kaimiņvalstu zinātnieki un konsultanti, tajā skaitā projekta 1.redakciju sagatavoja konsorcijs, ko vadīja biedrība "Baltijas Vides Forums" kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu, Latvijas Jūras administrāciju, Piekrastes pētniecības un plānošanas institūtu "CORPI" Lietuvā, un Vides, plānošanas un konsultācijas uzņēmumu "Hendrikson&Ko" Igaunijā. Tāpat plāna izstrādē piedalījušies arī atsevišķi nozaru eksperti tūrisma, kultūras mantojuma, zivju resursu pārvaldības, putnu un biotopu izplatības jautājumos.