Latvijā 2017.gadā laba ūdens kvalitāte konstatēta 93% jūras peldvietu, kas ir par 5,5 procentpunktiem vairāk nekā Lietuvā, par 40 procentpunktiem vairāk nekā Igaunijā, kā arī septiņiem procentpunktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" publiskotie salīdzināmie dati.
Slovēnijā labas kvalitātes ūdens konstatēts visās jūras peldvietās, Maltā - 98%, Kiprā - 97%, Grieķijā - 96%, Horvātijā un Beļģijā - 95%, Portugālē un Spānijā - 90%, Itālijā - 89%, Dānijā - 85%, Vācijā - 82%, Nīderlandē - 80%, Francijā - 79%, Īrijā - 70% un Lielbritānijā - 61% jūras peldvietu.
Vismazāk jūras peldvietu ar labu ūdens kvalitāti konstatētas Rumānijā - 51%, Polijā - 48%, Bulgārijā - 45% un Zviedrijā - 41%.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, vairāki eksperti septembrī notikušajā diskusijā "Piekrastes "gudrā" izaugsme: kā tā mainīsies nākamajos desmit un divdesmit gados?" pauda, ka Latvijas piekrastei un tās ūdeņiem ir augsts, bet patlaban vēl neapgūts ekonomiskais potenciāls.
Rīgas plānošanas reģiona jūras un piekrastes viedās specializācijas tematiskā plāna 2020.- 2027. gadam izstrādātājs, SIA "Grupa93" valdes priekšsēdētājs Neils Balgalvis pauda pārliecību, ka Latvijas piekraste un jūras ūdeņi netiek izmantoti atbilstoši savam attīstības potenciālam. "Mums būtu jādomā par vienotas infrastruktūras izveidi gar piekrasti ar savienojuma un mobilitātes punktiem. Piekraste ir mūsu luksus prece un pret to atbilstoši ir jāizturas - jāattīsta vienota promenāde, kas saved atšķirīgas sabiedrības intereses - iedzīvotāju, tūristu, uzņēmēju, ostu, pašvaldību un citu. Mums ir jāmāk salāgot ekonomisko potenciālu ar vides aizsardzību," sacīja Balgalvis.
Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms atgādināja, ka šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts pašvaldībām piekrastes infrastruktūras sakārtošanai. Viņš uzsvēra, ka piekrastes infrastruktūras sakārtošanas jomā ir vēl daudz darāmā. Piekrastes attīstības sekmēšanai būtu jādomā par jauniem tūrisma produktiem ārpus sezonalitātes.
"Hotel Jūrmala Spa & Conference Centre" pārstāve Kristīne Štāla-Bula atzina, ka Latvijas piekrastei ir attīstības iespējas. "Jāapzinās, ka tūristi nebrauc uz Jūrmalu svaiga gaisa un neskartās dabas dēļ, bet viņiem ir nepieciešams papildu produkti, piedzīvojumi - vide, kurā var gūt jaunu pieredzi. Arī Jūrmalai ir nepieciešams atrast savu kūrorta produktu - no jauna ir atsākušās diskusijas par kurortoloģijas centra izveidi, kas nozīmē veselības atjaunošanu ar pieejamajiem dabas resursiem un atbilstošu speciālistu sagatavošanu," viņa sacīja.
Savukārt Latvijas Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Megnis pauda pārliecību, ka mazo ostu attīstība notiks trīs virzienos - kravu pārkraušanā, kur galvenokārt dominē kokmateriāli, koki, granulas un šķembas, kas aiziet eksportā, zivsaimniecībā un jahtu tūrismā. Viņa ieskatā potenciāli būtu jāattīsta prāmju tūrismu no mazajām ostām uz Roņu salu, jo attālums nav liels.
