Ar zvejniecību nesaistītās publikas sašutumam par Latvijas aizejošās valdības alkatību Baltijas jūras mencu zvejas kvotu sadalē nav nekāda pamata – patiesībā Latvija pretojās Vācijas un Dānijas mēģinājumam visnekaunīgākajā veidā apspēlēt Baltijas valstis un Poliju. Vāciešu un dāņu iecerētajā apjomā tas netika pieļauts, tomēr nākamā gada zvejas iespējas sadalītas stingri par labu rietumu zvejas rajoniem, un tam ir maza saistība ar reālo zivju krājumu stāvokli.
Zvejas kvotu sadale katru gadu ir vētrainu strīdu iemesls starp dalībvalstīm. Vispirms ar zivju krājumu novērtējumu klajā nāk zinātnieki. Pēc tam iespējamo zvejas kvotu sadalījumu piedāvā Eiropas Komisija. Tad dalībvalstu eksperti gatavo savstarpējos kompromisus Baltijas jūras reģiona sadarbības forumā Baltfish. Un visbeidzot ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome apstiprina galīgo vienošanos, kas tiek iestrādāta regulā.
Politika zivju zinātnē
Lielākie strīdi 15. oktobrī bija par mencas kvotu. Austrumu apgabalā, kas primāri interesē Latviju, zinātnieki bija prasījuši nesamērīgi lielu samazinājumu - mīnus 41%. Taču rezultāts ir samērīgāks - tāds pats kā Eiropas Komisijas pieprasītais - mīnus 15%. Savukārt rietumu apgabalā, kur komisija piedāvāja 31% pieaugumu, galīgā vienošanās paredz 70% pieaugumu. Un tas ir acīm redzami par labu ietekmīgākajām Baltijas jūras mencu zvejniecēm - Vācijai un Dānijai.
Latvija jau ir aprēķinājusi savu aptuveno kvotu. Baltijas jūras austrumu daļā tās ir 2060 tonnas, kas ir par 365 tonnām mazāk nekā šogad.
Uz papīra precīzi aprēķini par visu dalībvalstu zvejas iespējām 2019. gadā tiks uzlikti, domājams, decembrī. Bet Latvija jau ir aprēķinājusi savu aptuveno kvotu. Baltijas jūras austrumu daļā tās ir 2060 tonnas, kas ir par 365 tonnām mazāk nekā šogad. Savukārt rietumu daļā, kurai pielemts būtisks zvejas pieaugums, latvieši zvejo maz. Attiecīgi arī pieaugums ir vien 141 tonna, un kopumā jūras tajā pusē nākamgad drīkstam nozvejot tikai 343 tonnas mencas. Kaimiņi lietuvieši un igauņi zvejos vēl mazāk, tas izriet no viņu vēsturiskajiem apjomiem. Savukārt lielie zvejotāji ir vācieši un dāņi, kuri sava kvotu apjoma palielināšanai šajos ūdeņos pēdējā laikā diezgan nekorekti manipulē ar zinātnieku piedāvātajiem secinājumiem.
Lai rietumos labāk
Situāciju Neatkarīgajai apskaidroja Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Kvotu sadali komplicētu padara fakts, ka Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabali tiek sajaukti kopā vienā katlā. Pētnieku ieskatā austrumu menca ieceļo rietumu ūdeņos, un to sev par labu tulko vācieši un dāņi. Viņi arvien piedāvā samazināt nozveju austrumos, apelējot pie zinātnieku rekomendācijām, un uz tā rēķina cenšas palielināt savas zvejas iespējas rietumos, turklāt dara to neproporcionāli - neievērojot pastāvošo austrumu mencas zvejas sadali starp valstīm.
Vairāku gadu garumā arī rietumu mencas populācija ir nīkuļojusi, zivis bija vājas, krājumi mazinājās, un tikai pirms pāris gadiem jūras rietumu apgabalā bijis veiksmīgs nārsts. Tas ir tikai viens gads, un Latvijas ieskatā tik straujš nozvejas lēciens ir nepiesardzīgs. Turklāt pamatot to ar nozvejas samazinājumu austrumos nav korekti.
Esam šprotu lielvalsts
Latvija ministru sanāksmē paziņoja, ka mīnus 15% ir mūsu sarkanā līnija un jebkuram tālākam samazinājumam kategoriski nepiekrīt. Šī līnija arī tika noturēta. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā mencas nozveja austrumu apgabalā ir samazināta par 63%. Tam ir objektīvi iemesli, kas saistīti ar krājumu stāvokli, un jautājums, vai arī šogad izcīnītā kvota vispār tiks apgūta. Ja mencas labsajūta turpinās pasliktināties, bari būs reti un zivis - kārnas, zvejniekiem vairs neatmaksāsies kurbulēt savus kuģus. Pavisam jau zivis nepazudīs, prognozē N. Riekstiņš, taču zvejnieki gan var iznīkt. Vismaz tie, kas specializējas tikai un vienīgi mencu zvejā.
Ja zvejo arī citas zivis, būs vieglāk. Reņģu un brētliņu zvejai pēc iepriekšējiem samazinājumiem nākamgad beidzot arī sagaidāms zināms pieaugums. Nozvejas kvota Rīgas jūras līča reņģu krājumam tiek palielināta par 7%. Kopā tās būs 16 708 tonnas jeb par 1101 tonnu vairāk nekā šogad. Savukārt brētliņai pieaugums 3% apmērā. Kopējā kvota 37 460 tonnu.
Un vēl Baltijas jūrā mīt tāda garda zivs kā lasis. Tāpat kā šogad, arī nākamgad atļauts nozvejot 12 012 gabalus. Parasti gan laša kvotu Latvijai apgūt neizdodas, un tā tiek iemainīta citām valstīm pret tām pašām brētliņām. Kā nekā esam šprotu ražošanas lielvalsts.
