izglītība Latvijā

 Saeimas pieprasītajā atskaitē par valsts iestāžu “paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai” valdības vārdā uz 35 lappusēm rakstīts viskautkas, bet tikai rezultāti latviešu valodas mācīšanai un lietošanai valsts visvairāk kontrolētajā vidē - par 1,2 miljardu eiro gadā finansētajās skolās.

Kamēr daudzi sestdienā izvēlējās atpūtu, vairāki desmiti skolēnu no dažādām Latvijas vietām devās uz Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolas nodarbību. Daži ceļā pavadīja vairāk nekā divas stundas, lai brīvdienā mācītos papildus skolai. Šajās nodarbībās tiek padziļināti apgūta ģeogrāfija, ģeoloģija, vides zinātne un arī vispārīga erudīcija, vēsta 360TV Ziņas.

Lai nejustu atšķirības starp skolām latviešu valodas lietojumā pēc izglītības iestāžu pārejas uz mācībām tikai valsts valodā, būs jāpaiet laikam, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Šodien jaunas direktores vadībā darbu sākusi jaunizveidotā Kandavas Mākslu skola, aģentūra LETA uzzināja Tukuma novada pašvaldībā.

Izglītības iestādēm turpinās sniegt papildu atbalstu Ukrainas bēgļu bērnu izglītošanai, liecina valdības lēmums.

Papildu finansējums speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai šogad tomēr nav paredzēts, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās atbildes aģentūrai LETA.

Saeimas opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) iesniedzis priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) par vispārējās izglītības un profesionālās ievirzes pedagogu darba slodzes un atalgojuma noteikšanas pamatprincipiem, aģentūru LETA informēja deputāta pārstāvētā partija.

Latvijas skolēni izcīnījuši trīs sudraba un vienu bronzas medaļu 36.Pasaules bioloģijas olimpiādē Kesonsitijā, Filipīnās, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā.

Par īstu drāmu šogad izvērties iestāšanās process vidusskolā - ir acīmredzams, ka visiem gribētājiem uzsākt mācības vidusskolas 10. klasē neizdosies, jo skolās vietu nepietiek.

Lai arī to jauniešu īpatsvars, kuri pēc pamatizglītības iegūšanas mācības vairs neturpina, Latvijā samazinās, joprojām šādu lēmumu biežāk pieņem vīrieši, izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā apskata par dzimumu līdztiesību Latvijā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gada datiem Latvijā ir 1849 analfabēti (0,1% no iedzīvotāju kopskaita). Es saukšu par analfabētiem arī tos, kuri neiet skolā un nav aizņemti ar mājmācību.