Interjers

Māksliniece Armina Mucciolo izveidojusi ārkārtīgi krāsainu interjeru savā dzīvoklī, kas līdzinās varavīksnei. Krāsainās un ar ziediem veidotās sienas, pasteļa skapīši, varavīksnes krāsām izveidotās lampas, pat trauki atspoguļo pašu mākslinieci, kas arī ikdienā tendēta savu imidžu veidot spilgtu un krāsainu.

Ideālā variantā mūsu mājoklim jābūt vietai, kurā atpūsties, justies labi, patverties no dzīves vētrām, atgūt spēkus. Taču tas iespējams tikai tad, ja mājoklis iekārtots atbilstoši augstākajai kārtībai un saskaņā ar cilvēka iekšējo būtību – tā, lai vibrācijas sapas. Viens no pavedieniem, pie kā pieturēties gan dizaineriem, gan tiem, kas paši sev iekārto dzīvesvietu, bet īsti nezina, ko un kā, ir vadīšanās pēc savām stihijām. Te gan jāatceras, ka interjerā tomēr vismaz minimāli, bet līdzsvaram jābūt pārstāvētām visām stihijām. Tas nozīmē, piemēram, ka Ūdens stihijas pārstāvjiem gan var būt pārsvarā maigi toņi un stikla priekšmeti, gaisīgi audumi, tomēr līdzsvaram kāds māla podiņš, koka skapītis, sudraba svečturis nāks tikai par labu.

Kosmētiķe aromterapeite Ketija Karlsone šovasar īstenojusi sapni un atvērusi savu skaistuma māju Auch beauty home, kura krasi atšķiras no citām šāda veida vietām ar savu brīnišķīgo vizuālo iekārtojumu un izteikto mājīgumu. «Pirms tam ilgus gadus strādāju īrētā kabinetā. Man bija vēlēšanās darboties sev tīkamā vidē, un to palīdzēja izveidot vīrs Ēriks, kurš ir profesionāls interjera dizainers,» stāsta Ketija par skaistuma mājas iekārtošanu.

Tuvojoties ziemai, lodžija noteikti ir vieta, kur var novietot ne tikai kartupeļu maisus, bet arī dažādas vasaras mantas, kā velosipēdu, skrituļslidas un daudz ko citu. Daudzi pat mēdz uzskatīt, ka lodžijām nav īsti pielietojuma, kā vien sezonālo mantu glabāšanai, taču tā noteikti nav. Tirdzniecības centrs “Dole” veicis aptauju, lai noskaidrotu, kādam nolūkam lodžijas izmanto Latvijas iedzīvotāji. Kā arī sagatavojis piecas mūsdienīgas idejas, kā oriģināli izmantot lodžiju kā sava mājokļa priekšrocību.

Mūsdienīgam interjeram jābūt daudzfunkcionālam, mājīgam un piepildītam ar gaismu. To var panākt, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ar apdares materiālu daudzveidību un ar to netradicionālu pielietojumu. «Ir jāseko līdzi modes tendencēm, ar vienu aci atskatoties uz vēsturiski stabilajām vērtībām,» uzsver interjera dizainere Andra Hince.

Vasara ir laiks, kad dzīvoklī vai mājā tiek plānoti un veikti remontdarbi, pārveidots vai no jauna iekārtots interjera dizains, vecās mēbeles nomainītas pret mūsdienīgām.

Interjeram veltītās aplikācijas ir glābējzvans tiem, kuri iekārtojas jaunā mājvietā un nezina, ko iesākt ar baltajām sienām un tukšajiem istabas stūriem, vai savas ierastās vides nogurdinātajiem, kuri nesaprot, ko pamainīt telpā, lai ieviestu gaumīgas un apmierinošas pārmaiņas.

Anitai un Jānim 35 gadu kāzu jubilejā brīnišķīgu dāvanu – interjera pārvērtības ģimenes mājvietā –sagādāja meita Agnese. Ideju atbalstīja arī viņas brālis Aivis. Talkā Agnese aicināja profesionālu interjera dizaineri Ilzi Baltruku, lai mājoklis piedzīvotu skaistas vizuālās pārmaiņas. Dizainere kopīgi ar ģimeni to nolēma izveidot modernā stilā ar funkcionāliem risinājumiem un viegliem klasiskiem elementiem.

Rīdzinieks Rolands ar draudzeni Daigu, labiekārtojot trīsistabu dzīvokli Pārdaugavā, talkā nolēma aicināt pieredzējušu interjera dizaineri Ilzi Baltruku. Viņu galvenā vēlme bija, lai jaunās mājvietas dizaina koncepcijā izveidotu saskanīgu krāsu harmoniju un griestiem interesantu izbūvi, neaizmirstot par eleganci un arī funkcionalitāti interjerā.

To netveramo, bieži vien vārdos līdz galam nenoformulējamo izjūtu gammu, kas bez liekvārdības izsaka māju izjūtu, mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce raksturo īsi: "Savās mājās praktiski nedzīvoju, tajās tikai pārnakšņoju: rīta agrumā aizeju, vakarā pārnāku... Diendienā esot saskarē ar lielām mākslinieciskām vērtībām, ļoti labi zinu, ko nozīmē patiesa vērtība. Manās mājās tādu praktiski nav, bet nav arī nejaušu lietu. Viss, kas ir ap mani, kādā dzīves brīdī vai nu kā nepieciešamība ticis apzināti iegādāts, vai arī tās ir tādas ļoti personiskas, sentimentālas lietiņas."

Elīnas un Reiņa Jansonu ģimenes mājai netālu no Rīgas pamatus padomju gados licis Elīnas vectēvs. Ēka savulaik bijusi paredzēta vairākām paaudzēm, taču iecere tolaik palikusi neīstenota.

Bēr­nī­bā stun­dām il­gi ar aiz­rau­tī­bu va­rē­ju pē­tīt kā­du dā­ņu ka­ri­ka­tū­ris­ta Her­lu­fa Bids­tru­pa ka­ri­ka­tū­ru grā­ma­tu – ko vi­su tik tur ne­va­rē­ja ie­rau­dzīt! Vie­na bil­de spil­gtā at­mi­ņā jo­pro­jām: maz­ma­zī­ti­ņā bū­ce­nī­tī ne­ie­do­mā­ja­mi mil­zī­ga vis­vi­sā­du krā­mu un gra­ba­žu kal­na cie­šā ie­len­ku­mā sēž sī­ka ve­či­ņa, ie­ba­ri­kā­dē­ta ne pa jo­kam, bet zem fi­lig­rā­nā zī­mē­ju­ma la­ko­nisks pa­raksts: cik la­bi, ka viss pa ro­kai... Jau to­reiz, piec­ga­dīgs mei­tēns bū­da­ma, iz­se­ci­nā­ju – es gan tā­dā mis­kas­tē dzī­vot ne­gri­bē­tu...

Dace ar dzīvesbiedru Raivi apmēram pirms desmit gadiem nolūkoja zemi mājas celtniecībai Rīgas apkaimē, bet pirms nepilniem pieciem gadiem ar meitu Valēriju (17 gadi) no dzīvokļa galvaspilsētas centrā pārcēlās dzīvot uz savu sapņu māju.

Liepājnieki Valija un Andris Beluzas jau četrus gadus dzīvo Nīcas novadā, dažus kilometrus aiz Liepājas robežas, prom no cilvēku burzmas. Abi saimnieki ir ekoloģiska dzīvesveida piekritēji, tāpēc viņu namiņš ir ar velēnu jumtu, kas gan reizēm karstā laikā jāaplaista un reizi gadā jānopļauj. Velēnu jumti vēl ir retums Latvijā, bet ieviesti šeit pēc Norvēģijas parauga. «Tas ir cits fīlings,» pārliecināta Valija.

Arhitektam Jānim Bērziņam ar sievu, būvinženieri Viju Gēmi piesātināto krāsu un apaļo formu nams privātmāju ciematā Amatciems ir trešais kopīgi radītais un apdzīvotais projekts. Viņu kopdzīvi un darbu, pēc pašu domām, visprecīzāk raksturo jēdziens jaunrade. «Esam kā veci studenti, jo visu laiku vēlamies izveidot kaut ko jaunu,» Vija un Jānis smejot vienbalsīgi nosaka.

Vie­ta, kas vi­su lai­ku ie­dves­mo un ro­si­na ar­vien jaun­ām ra­do­šām ide­jām – šķiet, grū­ti rast vēl pre­cī­zā­ku rak­stu­ro­ju­mu mā­jai, ko kopš 1968. ga­da pār­do­mā­ti un mērķ­tie­cī­gi vei­do un kopj Mai­ga un Egils Ro­zen­ber­gi. Tek­stil­māk­sli­nie­ka vec­tē­va pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sā­ku­mā bū­vē­tā mā­ja Mel­lu­žos: ti­pisks sa­va lai­ka Jūr­ma­las ap­bū­ves pa­raugs – vien­stā­va ko­ka ēka ar vir­tu­vi, trim ap­dzī­vo­ja­mām is­ta­bām, ve­ran­du un sau­so tu­ale­ti pa­gal­mā – lai­ka gai­tā pie­dzī­vo­ju­si acīm re­dza­mas pār­vēr­tī­bas, bet ne­viens ne­ņe­mas ap­gal­vot, ka ta­gad punkts uz «i» ir uz­likts.

Vairāk nekā divdesmit gadus Krimuldas muižā rosās Dace Vanaga-Mikane un viņas vīrs Jānis Mikans. Lai gan šajos gados jau daudz paveikts, darāmo darbu saraksts vijas aizvien garāks.

Artūra Bebra ģimene apmēram pirms astoņiem gadiem rudenī no trīsistabu dzīvokļa Rīgā pārcēlās uz dzīvi pašu spēkiem labiekārtotā personiskā mājā Salaspilī. Kopā ar sievu Ritu pirms tam mitinājušies vienā istabiņā pie dzīvesbiedres vecākiem, tad izbaudījuši divistabu, pēc tam trīsistabu dzīvokļa ērtības, taču bijis sapnis par savu māju. Divstāvu ģimenes mājā dzīvo arī meita Marija ar draugu Mārci, un, šķiet, ģimenes mīlulis kaķis Brunis tajās jūtas ļoti omulīgi.

Māk­sli­nie­cei Rū­tai Me­ža­vil­kai vien­mēr bi­jis sap­nis par lie­lu mā­ju un ka­ķiem dār­zā. Mā­ja pa­šu ro­kām top, at­va­sa­ras sau­lī­tē zā­lie­nā lais­ko­jas di­vas ka­ķe­nī­tes.

Rīdziniece Zane Pilskalne ar draugu Pēteri Vārpiņu pirms apmēram trīs gadiem nonāca līdz īrētas mājvietas meklējumiem. «Pirms tam dzīvojām kopā ar vecākiem. Meklējām savu atsevišķu vietu, kur dzīvot,» stāsta Zane.