Interjers

Mūsdienīgam interjeram jābūt daudzfunkcionālam, mājīgam un piepildītam ar gaismu. To var panākt, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ar apdares materiālu daudzveidību un ar to netradicionālu pielietojumu. «Ir jāseko līdzi modes tendencēm, ar vienu aci atskatoties uz vēsturiski stabilajām vērtībām,» uzsver interjera dizainere Andra Hince.

Vasara ir laiks, kad dzīvoklī vai mājā tiek plānoti un veikti remontdarbi, pārveidots vai no jauna iekārtots interjera dizains, vecās mēbeles nomainītas pret mūsdienīgām.

Interjeram veltītās aplikācijas ir glābējzvans tiem, kuri iekārtojas jaunā mājvietā un nezina, ko iesākt ar baltajām sienām un tukšajiem istabas stūriem, vai savas ierastās vides nogurdinātajiem, kuri nesaprot, ko pamainīt telpā, lai ieviestu gaumīgas un apmierinošas pārmaiņas.

Anitai un Jānim 35 gadu kāzu jubilejā brīnišķīgu dāvanu – interjera pārvērtības ģimenes mājvietā –sagādāja meita Agnese. Ideju atbalstīja arī viņas brālis Aivis. Talkā Agnese aicināja profesionālu interjera dizaineri Ilzi Baltruku, lai mājoklis piedzīvotu skaistas vizuālās pārmaiņas. Dizainere kopīgi ar ģimeni to nolēma izveidot modernā stilā ar funkcionāliem risinājumiem un viegliem klasiskiem elementiem.

Rīdzinieks Rolands ar draudzeni Daigu, labiekārtojot trīsistabu dzīvokli Pārdaugavā, talkā nolēma aicināt pieredzējušu interjera dizaineri Ilzi Baltruku. Viņu galvenā vēlme bija, lai jaunās mājvietas dizaina koncepcijā izveidotu saskanīgu krāsu harmoniju un griestiem interesantu izbūvi, neaizmirstot par eleganci un arī funkcionalitāti interjerā.

To netveramo, bieži vien vārdos līdz galam nenoformulējamo izjūtu gammu, kas bez liekvārdības izsaka māju izjūtu, mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce raksturo īsi: "Savās mājās praktiski nedzīvoju, tajās tikai pārnakšņoju: rīta agrumā aizeju, vakarā pārnāku... Diendienā esot saskarē ar lielām mākslinieciskām vērtībām, ļoti labi zinu, ko nozīmē patiesa vērtība. Manās mājās tādu praktiski nav, bet nav arī nejaušu lietu. Viss, kas ir ap mani, kādā dzīves brīdī vai nu kā nepieciešamība ticis apzināti iegādāts, vai arī tās ir tādas ļoti personiskas, sentimentālas lietiņas."

Elīnas un Reiņa Jansonu ģimenes mājai netālu no Rīgas pamatus padomju gados licis Elīnas vectēvs. Ēka savulaik bijusi paredzēta vairākām paaudzēm, taču iecere tolaik palikusi neīstenota.

Bēr­nī­bā stun­dām il­gi ar aiz­rau­tī­bu va­rē­ju pē­tīt kā­du dā­ņu ka­ri­ka­tū­ris­ta Her­lu­fa Bids­tru­pa ka­ri­ka­tū­ru grā­ma­tu – ko vi­su tik tur ne­va­rē­ja ie­rau­dzīt! Vie­na bil­de spil­gtā at­mi­ņā jo­pro­jām: maz­ma­zī­ti­ņā bū­ce­nī­tī ne­ie­do­mā­ja­mi mil­zī­ga vis­vi­sā­du krā­mu un gra­ba­žu kal­na cie­šā ie­len­ku­mā sēž sī­ka ve­či­ņa, ie­ba­ri­kā­dē­ta ne pa jo­kam, bet zem fi­lig­rā­nā zī­mē­ju­ma la­ko­nisks pa­raksts: cik la­bi, ka viss pa ro­kai... Jau to­reiz, piec­ga­dīgs mei­tēns bū­da­ma, iz­se­ci­nā­ju – es gan tā­dā mis­kas­tē dzī­vot ne­gri­bē­tu...

Dace ar dzīvesbiedru Raivi apmēram pirms desmit gadiem nolūkoja zemi mājas celtniecībai Rīgas apkaimē, bet pirms nepilniem pieciem gadiem ar meitu Valēriju (17 gadi) no dzīvokļa galvaspilsētas centrā pārcēlās dzīvot uz savu sapņu māju.

Liepājnieki Valija un Andris Beluzas jau četrus gadus dzīvo Nīcas novadā, dažus kilometrus aiz Liepājas robežas, prom no cilvēku burzmas. Abi saimnieki ir ekoloģiska dzīvesveida piekritēji, tāpēc viņu namiņš ir ar velēnu jumtu, kas gan reizēm karstā laikā jāaplaista un reizi gadā jānopļauj. Velēnu jumti vēl ir retums Latvijā, bet ieviesti šeit pēc Norvēģijas parauga. «Tas ir cits fīlings,» pārliecināta Valija.

Arhitektam Jānim Bērziņam ar sievu, būvinženieri Viju Gēmi piesātināto krāsu un apaļo formu nams privātmāju ciematā Amatciems ir trešais kopīgi radītais un apdzīvotais projekts. Viņu kopdzīvi un darbu, pēc pašu domām, visprecīzāk raksturo jēdziens jaunrade. «Esam kā veci studenti, jo visu laiku vēlamies izveidot kaut ko jaunu,» Vija un Jānis smejot vienbalsīgi nosaka.

Vie­ta, kas vi­su lai­ku ie­dves­mo un ro­si­na ar­vien jaun­ām ra­do­šām ide­jām – šķiet, grū­ti rast vēl pre­cī­zā­ku rak­stu­ro­ju­mu mā­jai, ko kopš 1968. ga­da pār­do­mā­ti un mērķ­tie­cī­gi vei­do un kopj Mai­ga un Egils Ro­zen­ber­gi. Tek­stil­māk­sli­nie­ka vec­tē­va pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sā­ku­mā bū­vē­tā mā­ja Mel­lu­žos: ti­pisks sa­va lai­ka Jūr­ma­las ap­bū­ves pa­raugs – vien­stā­va ko­ka ēka ar vir­tu­vi, trim ap­dzī­vo­ja­mām is­ta­bām, ve­ran­du un sau­so tu­ale­ti pa­gal­mā – lai­ka gai­tā pie­dzī­vo­ju­si acīm re­dza­mas pār­vēr­tī­bas, bet ne­viens ne­ņe­mas ap­gal­vot, ka ta­gad punkts uz «i» ir uz­likts.

Vairāk nekā divdesmit gadus Krimuldas muižā rosās Dace Vanaga-Mikane un viņas vīrs Jānis Mikans. Lai gan šajos gados jau daudz paveikts, darāmo darbu saraksts vijas aizvien garāks.

Artūra Bebra ģimene apmēram pirms astoņiem gadiem rudenī no trīsistabu dzīvokļa Rīgā pārcēlās uz dzīvi pašu spēkiem labiekārtotā personiskā mājā Salaspilī. Kopā ar sievu Ritu pirms tam mitinājušies vienā istabiņā pie dzīvesbiedres vecākiem, tad izbaudījuši divistabu, pēc tam trīsistabu dzīvokļa ērtības, taču bijis sapnis par savu māju. Divstāvu ģimenes mājā dzīvo arī meita Marija ar draugu Mārci, un, šķiet, ģimenes mīlulis kaķis Brunis tajās jūtas ļoti omulīgi.

Māk­sli­nie­cei Rū­tai Me­ža­vil­kai vien­mēr bi­jis sap­nis par lie­lu mā­ju un ka­ķiem dār­zā. Mā­ja pa­šu ro­kām top, at­va­sa­ras sau­lī­tē zā­lie­nā lais­ko­jas di­vas ka­ķe­nī­tes.

Rīdziniece Zane Pilskalne ar draugu Pēteri Vārpiņu pirms apmēram trīs gadiem nonāca līdz īrētas mājvietas meklējumiem. «Pirms tam dzīvojām kopā ar vecākiem. Meklējām savu atsevišķu vietu, kur dzīvot,» stāsta Zane.

Grafiķis, interjera dizainers Olafs Šāvelis 40 gadu nodzīvojis Rīgas centrā, bet pirms vairākiem gadiem pārcēlies dzīvot uz Pierīgu, vecvecāku māju, kurā apdzīvo trešdaļu no tās. Tajā agrāk pavadītas vasaras, tāpēc ar šo vietu saistās daudz jauku atmiņu.

Māksliniece Madara Gulbis ar bērniem Māretu Rozi un dēlu Bertramu Paulu vasaras pavada Jūrmalā, vecvecāku mājās, kur māksliniece ar ģimeni apdzīvo ēkas pirmo stāvu, kurā iekārtota dzīvojamā istaba, kur viņa šovasar arī glezno, divas guļamistabas, neliela virtuve, vannasistaba un priekšnams.

Restorāna Rīgas atslēga interjers veidots pēc leģendārās latviešu kinofilmas Vella kalpi motīviem, senatnīguma noskaņu radot ar visām tā dizaina detaļām – koku, svecēm, metālkalumiem, kā arī sienu un griestu gleznojumiem, kuru autors ir gleznotājs Igors Bernāts.

Māksliniece Harita Strazdiņa savu mājvietu, kurā mitinās apmēram divus gadus, iekārtojusi violetos un fuksijas toņos, jo šobrīd tās esot viņas mīļākās krāsas, kas nomainījušas oranžās krāsas periodu.