Horoskops

28. Mē­ness die­na sā­kas 5.04. Gai­šās ener­ģi­jas die­na.

Dzīve uz parāda, tā ir skarba pieredze, kas nomāc, dzen depresijā un laupa dzīvesprieku. Te nav runa par civilizētām kredītsaistībām, kad, piemēram, par iegādātu mājokli tiek maksāta kāda ceturtā daļa no ģimenes ienākumiem un pilnībā pietiek arī citām vajadzībām.

Septembrī Latvijas horoskopā iezīmējas vairāki sarežģīti un problemātiski momenti, taču labā ziņa ir tāda, ka iestāsies samērā veiksmīgs periods, lai cilvēki sakārtotu mīlas un naudas lietas.

Debesīs vienmēr ir bijušas un būs kādas saspringtas planētu kombinācijas, un astrologi teju vai katru mīļu brīdi var atrast, no kā brīdināt un ar ko pabiedēt. Taču ir vērts censties saskatīt vairāk labā un pozitīvā. Augustā varam ļauties mīlestībai un baudīt dzīvi.

Šodien, tā dēvētajā "melnajā piektdienā", ieteicams rīkoties maksimāli atbildīgi un piesardzīgi, jo sakritīs vairāki astroloģiskie spriedzes un neveiksmju cēloņi, pavēstīja sertificēts astrologs Kristaps Baņķis.

Gaidāmā piektdiena, 13.jūnijs, varētu apstiprināt māņticīgo bažas, kuri baidās no skaitļa "13" un "melnās piektdienas". Kā apgalvo astrologi.lv veidotājs Kristaps Baņķis šoreiz patiešām sakritīs vairāki astroloģiskie spriedzes un neveiksmju cēloņi.

Žurnāla Praktiskā Astroloģija Dārzkopības kalendārā (un arī citos kalendāros) tiek norādīta Mēness atrašanās zodiaka zīmēs. Ko tas nozīmē un kā to varam izmantot savā labā?

Ko maijs mums katram sola?

Maijs daudzām horoskopa zīmēm solās būt rosīgs un darbu pilns.

Zvaigznes noskaņos uz egocentrismu un dažāda veida negaidītām situācijām. Vēlēšanās mainīt savu dzīvi nepāries, pat pastiprināsies. Cilvēki nebūs emocionāli stabili, būs straujas garastāvokļa svārstības pat tad, ja ļaudis būs pilnīgi pārliecināti par saviem lēmumiem un rīcību. Jāņem vērā, ka kopējā atmosfēra būs nokaitēta, un pat maza dzirkstele var sakurt lielu ugunsgrēku. Dienas otrajā pusē, iespējams, nāksies taisnoties.

Tā ir kā pa­sa­ka par Peln­ruš­ķī­ti – vien­kār­šu mei­te­ni Mar­tu Skav­ron­sku, ku­ru Zie­me­ļu ka­ra lai­kā pa­ma­na, ie­mīl un ap­prec lie­lās Krie­vi­jas im­pē­ri­jas vald­nieks Pē­te­ris I. Vi­ņa kļūst pat Krie­vi­jas ca­rie­ni Kat­rī­nu I.

Kat­ram no mums ir savs vārds un uz­vārds. Dau­dziem tiek do­ti arī mīļ­vār­di­ņi vai ie­sau­kas. Ne­re­ti sie­va vī­ru uz­ru­nā ti­kai uz­vār­dā. Ko vi­ņa tā­dē­jā­di ak­cen­tē? Kā­pēc bēr­nu dē­vē­jam mīļ­vār­di­ņā, ne­vis dzim­ša­nas ap­lie­cī­bā ie­rak­stī­ta­jā vār­dā? Kā­lab ci­tam pie­mē­ro­tāks šķiet pa­ša, ne­vis ve­cā­ku iz­vē­lē­tais vārds?

Kad krā­sot ma­tus, kad ie­tu­rēt ga­vē­ni, kad pa­ba­rot ādu ar mas­ku un kad la­bāk iz­kau­sēt lie­kos ki­lo­gra­mus? Par ve­se­lī­bu un skais­tum­kop­ša­nu as­tro­lo­ģi­jā pie­ņemts ru­nāt, iz­man­to­jot Mē­ness ka­len­dā­ru. Ma­sie­rei In­gai Šter­nai ir sa­vi no­vē­ro­ju­mi, bet pa­do­mus gan vi­ņa iz­vai­rās dot. Ma­sie­rī­te sa­ka: «Di­vu vie­nā­du die­nu nav, jo pa­stāv mū­su «iek­šē­jā kos­mo­sa» un lie­lā kos­mo­sa as­pek­ti. Ne­do­mā­ju, ka vien­mēr va­jag rē­ķi­nāt, kad un ko da­rīt skais­tum­kop­ša­nā.» Vi­ņas teik­tais der ie­ros­mei, lai pa­mē­ģi­nā­tu, vē­ro­tu sa­vas sa­jū­tas un sa­pras­tu, kā­pēc vie­na un tā pa­ti pro­ce­dū­ra var sa­gā­dāt gan bau­du, gan at­stāt vien­al­dzī­gu.

Līdz ar Lat­vi­jas Re­pub­li­ku lat­vie­šu rī­cī­bā no­nā­ku­si mēr­len­te, kas ļauj sa­lī­dzi­nāt ti­ca­mī­bu pro­fe­si­onā­lo po­li­ti­ķu un as­tro­lo­gu iz­teik­ta­jiem nā­kot­nes pa­re­dzē­ju­miem.

Esi atvērts sadarbībai un ieklausies citu cilvēku viedoklī, kaut arī šķiet, ka pats visu zini labāk.

As­tro­lo­ģi­ja ir ne vien mā­cī­ba, kas ļauj pro­gno­zēt ik­die­nas no­ti­ku­mus, mek­lē­jot at­bil­sto­šus lai­ka vek­to­rus, bet arī mil­zīgs se­vis iz­zi­ņas in­stru­ments. Tā ļauj ie­ska­tī­ties pa­šos dzi­ļā­ka­jos un arī tum­šā­ka­jos cil­vē­ka dvē­se­les no­stū­ros un ko­pā ar tā­diem spī­dek­ļiem kā Karls Gus­tavs Jungs at­klāt aiz­vien jaun­us sa­vus per­so­nī­gos ap­vār­šņus. Ko­pā ar as­tro­lo­gu Jā­ni Bē­ni­ķi ie­ie­sim mū­su per­so­nī­bas tum­šā­ka­jos gai­te­ņos, ie­lū­ko­jo­ties zem­ap­zi­ņas kam­ba­ros, iz­gais­mo­jot to, ko dē­vē par ie­dzim­to grē­ku.

Kat­ram no mums ir savs vārds un uz­vārds. Dau­dziem tiek do­ti arī mīļ­vār­di­ņi vai ie­sau­kas. Ne­re­ti sie­va vī­ru uz­ru­nā ti­kai uz­vār­dā. Ko vi­ņa tā­dē­jā­di ak­cen­tē? Kā­pēc bēr­nu dē­vē­jam mīļ­vār­di­ņā, ne­vis dzim­ša­nas ap­lie­cī­bā ie­rak­stī­ta­jā vār­dā? Kā­lab ci­tam pie­mē­ro­tāks šķiet pa­ša, ne­vis ve­cā­ku iz­vē­lē­tais vārds?

Īs­tam vī­rie­tim ne­va­jag kā­du ofi­ci­ālu da­tu­mu, lai dā­vi­nā­tu zie­dus. Kat­ru die­nu kā­dai mei­te­nei ir dzim­ša­nas die­na, kā­dai dā­mai – no­zī­mīgs no­ti­kums, kā­dai kun­dzei – dar­ba ju­bi­le­ja. Un kat­ru die­nu kā­da sie­vie­te jū­tas prie­cī­ga, skum­ja, ro­man­tis­ki no­ska­ņo­ta, dus­mī­ga, vār­du sa­kot – nav ie­mes­la ne­uz­dā­vi­nāt zie­dus!

Pop­kul­tū­ras as­tro­lo­ģi­jā at­bil­sto­ši tā dē­vē­ta­jai Sau­les zī­mei jeb zo­di­aka zī­mei, ku­rā cil­vē­ka pie­dzim­ša­nas brī­dī at­ra­du­sies Sau­le, var no­teikt arī to, kā­di māj­dzīv­nie­ki ir vis­pie­mē­ro­tā­kie. Tur­klāt arī kat­ram māj­dzīv­nie­kam ir dzim­ša­nas die­na un at­tie­cī­gi sa­va zo­di­aka zī­me. Mē­ģi­nām no­skaid­rot, kā­di ir saim­nie­ki un kā­di – vi­ņu mī­lu­ļi. Konsultē ser­ti­fi­cēts as­tro­logs An­dris Sku­ja.

Vai pa­rei­zāk rī­ko­jas tie, ku­ri sa­ka – mēs ēdam, lai dzī­vo­tu? Bet būs arī tā­di, kas ap­gal­vos – es dzī­vo­ju, lai ēs­tu, jo tā ir bau­da. Lai ko arī teik­tu, ik­viens no mums ēd. Ir gard­ēži, un ir ēdie­nos ne­iz­vē­lī­gie. Ir tie, ku­ri bez bro­kas­tīm no mā­jas ne­iz­kust, un ir tā­di, kas ēd ti­kai va­ka­ri­ņas.