Bijušais Grieķijas premjerministrs Luks Papadems brīdinājis, ka Grieķijai līdz jūnija beigām var aptrūkties naudas, ja tā nesaņems starptautiskās palīdzības maksājumi.
"Lielā astoņnieka" līderi samitā Amerikas Savienotajās Valstīs apsveikuši Eiropas Savienības centienus izstrādāt rīcības plānu, kas vērsts uz ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus pauduši pārliecību, ka Grieķijai jāpaliek eirozonā.
Lielbritānijas naudas drukātava "De La Rue" veikusi nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai gadījumā, ja Grieķijai nāktos pamest eirozonu, tā varētu sākt drahmu drukāšanu, ziņu aģentūrai "Reuters" piektdien pavēstīja kāds informēts avots.
Krities eiro kurss attiecībā pret dolāru, samazinājušās Eiropas kompāniju akciju cenas, pieaugušas Spānijas un Itālijas valsts vērtspapīru procentu likmes, bet Grieķijas iedzīvotāji pēdējo dienu laikā izņēmuši simtiem miljonus eiro no valsts bankām – šādas sekas radījusi nepieciešamība izsludināt jaunas vēlēšanas Grieķijā.
Grieķijas iedzīvotāji no bankām nedēļas laikā izņēmuši 700 miljonus eiro (492 miljonus latu), liecina Grieķijas prezidenta Karola Papulija izteikumi, vēsta Asociated press.
Grieķijas politiskās partijas, 16. maijā notikušajā sanāksmē, vienojušās par valsts pagaidu valdības vadītāju iecelt Valsts padomes vadītājam- tiesnesim Panagiotim Pikramenam (Panagiotis Pikrammenos), ziņo aģentūra Associated Press.
Grieķijas politisko partiju sarunas par valdības veidošanu pēc ārkārtas vēlēšanām Grieķijā nonākušas strupceļā, tāpēc nāksies rīkot vēl vienas vēlēšanas, vēsta Reuters.
Arī ceturtais un pēdējais mēģinājums izveidot Grieķijas valdošo koalīciju vakar nonācis strupceļā, pēc tam, kad no sarunām atteikusies kreiso radikāļu partija Syriza, bez kuras līdzdalības valdībā nav gatava darboties arī mērenākā Demokrātiskā kreiso partija.
Vairāku Eiropas valstu centrālo banku vadītāji ir publiski komentējuši scenārijus, kas varētu attīstīties, ja Grieķija nespēs pildīt savas finanšu saistības un tai nāksies atgriezties pie nacionālās valūtas.
Vakar Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, piedaloties Lenarta Meri konferences
paneļdiskusijā par eirozonas nākotni, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka, lai sekmīgi pārvarētu krīzi atsevišķās eirozonas valstīs, tām nepieciešama skaidra krīzes pārvarēšanas stratēģija.
Tā kā visām trīs Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās lielāko atbalstu guvušajām partijām nav izdevies izveidot valdību, valsts prezidents Karols Papulijs saskaņā ar konstitūciju svētdien aicinās visu politisko spēku pārstāvjus izveidot nacionālās vienotības valdību, raksta Grieķijas mediji.
Pēc tam, kad Grieķijas valdošo koalīciju nav izdevies izveidot nedz konservatīvajiem, nedz kreisajiem radikāļiem, vakar pie šā sarežģītā uzdevuma veikšanas ķeries sociālistu līderis Evangeloss Venizeloss, kura partija Pasok svētdien notikušajās vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu.
Pēc tam, kad Grieķijas konservatīvās Jauno de-mokrātu partijas līderis Antonis Samarass pirmdien vēlu vakarā bija spiests atzīt, ka nespēj izveidot valdošo koalīciju, vakar mandāts tās veidošanai nonācis kreiso radikāļu partijas Syriza vadītāja Aleksisa Ciprasa rokās.
Socioloģisko aptauju dati liecina, ka nevienai no divām vadošajām Grieķijas partijām neizdosies saņemt pietiekami daudz balsu 6. maijā paredzētajās vēlēšanās, lai izveidotu stabilu valdību. Vēlētāji ir noskaņoti sodīt gan konservatīvos (Jaunās demokrātijas partija), gan sociālistus (Pasok) par ekonomisko krīzi un taupības politiku, priekšroku dodot sīkajām, nereti radikālajām partijām. Turklāt pret lielās koalīcijas veidošanu jau iebilduši konservatīvie.
Grieķijas galvaspilsētā Atēnās kāds vecāka gadagājuma vīrietis trešdien nošāvās Sintagmas laukumā pie parlamenta, šokējot garāmgājējus sastrēgumstundā.
Jau šonedēļ par savu demisiju plānojis paziņot Grieķijas finanšu ministrs Evangeloss Venizeloss, kurš svētdienas vakarā pārliecinoši tika ievēlēts par sociālistiskās partijas PASOK līderi.
Eirozonas finanšu ministri atbalstījusi ārkārtas finanšu palīdzības otrās daļas piešķiršanu Grieķijai 130 miljardu eiro (91,3 miljardu latu) apmērā ar nosacījumu, ka līdzekļus piešķirs arī Starptautiskais Valūtas fonds.
85,8% Grieķijas privāto kreditoru ir akceptējuši parādu mijmaiņas vienošanos, ar kuru viņiem piederošās Grieķijas obligācijas tiks apmainītas pret zemākas vērtības parādsaistībām, piektdien ziņo Grieķijas valdība. Ja privātie kreditori nebūtu vienojušies par atbalstu Grieķijai, kas nepieciešams, lai stātos spēkā ES un SVF «plāns» par valsts glābšanu, Grieķijas defolts būtu neizbēgams.