Šodien Grieķijas parlamentā notiks balsojums par taupības pasākumiem, kurus starptautiskie aizdevēji uzskata par absolūti nepieciešamiem, lai valsts varētu saņemt kārtējo aizdevuma daļu.
Vakar simtiem tūkstošu Grieķijas iedzīvotāju uzsāka jau trešo ģenerālstreiku pēdējo sešu nedēļu laikā, pieprasot no parlamenta deputātiem izpratni un balsojumu pret valdības izstrādāto projektu. Virkne koalīcijas deputātu jau paziņojuši, ka neatbalstīs algu un pensiju samazināšanu, un pastāv risks, ka koalīcijai nepietiks balsu – valdība jau brīdinājusi, ka tas var novest pie Grieķijas defolta un izstāšanās no eirozonas.
Kaut gan Grieķijas premjers, konservatīvās partijas Jaunā demokrātija līderis Antonis Samarass ir solījis, ka šī pavisam noteikti būšot pēdējā reize, kad valdība ieplāno budžeta tēriņu samazinājumus un ienākumu palielināšanu, viņam tic tikai retais, vēsta Reuters, atgādinot, ka kopš 2009. gada Grieķijā algu un pensiju samazināšana notikusi jau četras reizes, turklāt pie varas esošie allaž solījuši, ka smagākais krīzes punkts jau ir sasniegts un turpmāk gaidāma tikai augšupeja. Taču nekas tāds nav noticis, un ar katru dienu situācija tikai pasliktinās – Grieķijas ekonomika ir sarukusi par 20%, bezdarba līmenis sasniedzis 25%, bet speciālisti prognozē, ka, samazinoties ražošanai, nākamgad valsts ārējais parāds turpinās augt un gada nogalē sasniegs 192% no iekšzemes kopprodukta. Jāatgādina, ka vēl pirms pāris mēnešiem prognozēja, ka tas nepārsniegs 180% no iekšzemes kopprodukta.
Parlamentā iesniegtais likumprojekts paredz divu gadu laikā ietaupīt 13,5 miljardus eiro. Valdība cer sasniegt šo mērķi, paaugstinot nodokļus, samazinot algas, pensijas, atvaļinājuma naudas un atlaišanas pabalstus, paaugstinot pensionēšanās vecumu. «Viņi ir jukuši! Kā var paaugstināt pensionēšanās vecumu, ja cilvēki jau tāpat ir bez darba, bet daudziem no tiem, kuriem vēl ir darbs, tiek kavēta algu izmaksa?» – sarunā ar vietējo televīzijas kompāniju saka kāda sieviete, kura vakar bija ieradusies uz protesta akciju Atēnu centrā. Viņas draudzene Elēni Tatsu, kas AP korespondentam neslēpj savu vārdu, stāsta, ka strādājot kādā kebabnīcā Atēnu centrā, taču algu nav saņēmusi jau astoņus mēnešus. «Es tikai turpinu gaidīt, varbūt kādu dienu man samaksās. Varbūt tiešām notiks tāds brīnums,» saka E. Tatsu, kas kritiskajā situācijā vaino nevis savus darba devējus, bet valdību. Tieši tās aplamā rīcība, pēc viņas domām, novedusi pie tā, ka viss kļūst aizvien ļaunāk un ļaunāk. Gaismu tuneļa galā neredz arī pensionārs Anaiss Metaksapulu, kas ir ļoti skarbs attiecībā uz politiķiem. «Viņi var iet ellē un vēl tālāk. Neviens no viņiem man nav pajautājis, kā es jūtos, kad man jādodas uz baznīcu lūgt žēlastības dāvanas, lai nopirktu ēdienu. Es esmu miermīlīgs, nespēju nodarīt pāri pat mušai, bet kādam no viņiem es ar prieku norautu galvu,» sarunā ar Reuters niknojas pensionārs.
Šonedēļ uz streikiem Grieķijas iedzīvotājus aicināja divas valsts lielākās arodbiedrības, kas apvieno aptuveni 2 miljonus cilvēku jeb pusi no Grieķijas strādājošajiem. Jau pirmdien Atēnās streikoja taksometru šoferi, žurnālisti un daļa veikalu īpašnieku, bet vakar, sākoties ģenerālstreikam, tika paralizēts viss sabiedriskais transports, nedarbojās lidostas un ostas, nestrādāja bankas un valsts iestādes, bija slēgtas skolas, bet slimnīcas uzņēma tikai pacientus, kuriem nepieciešama neatliekamā palīdzība, vēsta BBC. Gan Atēnās, gan citās Grieķijas pilsētās bija ieplānotas gan arodbiedrību, gan opozīcijas partiju rīkotas protesta demonstrācijas. Grieķijas galvaspilsētā bija koncentrēti ievērojami policijas spēki, jo pastāvēja bažas, ka demonstrācijas pievakarē kļūs vardarbīgas. Reuters atgādina, ka iepriekšējās protesta akcijas noritējušas tieši pēc šāda scenārija – dienā notiek miermīlīgas demonstrācijas, kurās protestē lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, bet vakaros iniciatīvu pārtver jaunieši, no kuriem daudzi apzināti mēģina izprovocēt sadursmes ar policiju. Vakar jau dienas pirmajā pusē policija ieņēma pozīcijas ap valdības ēku un parlamentu, bažījoties, ka protestētāji mēģinās šīs iestādes ieņemt triecienā.
Arodbiedrības ADEDY, kas apvieno valsts sektorā strādājošos, līderis Iljass Iliopuloss nav slēpis, ka streika un manifestāciju galvenais mērķis ir izdarīt spiedienu uz parlamenta deputātiem, panākt, lai viņi noraidītu valdības ierosinājumus. «Mēs vēlamies uzrunāt ikvienu deputātu, bez izņēmuma. Mēs viņiem gribam parādīt, ka 100 procenti no valsts sektorā strādājošajiem ir pārliecināti – šie priekšlikumi nav atbalstāmi,» sarunā ar Reuters sacījis I. Iliopuloss. Pagājušajā nedēļā par nodomu neatbalstīt valdības priekšlikumus paziņoja 16 deputāti no valdošajā koalīcijā esošās Demokrātiskās kreisās partijas un pieci deputāti no sociālistu partijas PASOK. Līdz ar to, pašlaik A. Samarass var rēķināties tikai ar 154 no 300 deputātu balsīm. Premjers ir acīmredzami nobažījies, ka sabiedrības viedoklī varētu ieklausīties vēl kāds no sociālistu deputātiem, tādēļ pēdējās dienās kā mantru atkārto, ka parlamentam ir jāpieņem grozījumi, pretējā gadījumā netiks saņemts 31 miljarda eiro aizdevums un 16. novembrī valsts kase būs tukša. «Šī būs pēdējā algu un pensiju samazināšana. Mēs solījām, ka novērsīsim valsts izstāšanos no eiro zonas, un tieši to arī cenšamies izdarīt. Tā ir mūsu galvenā prioritāte, ja mēs to nespēsim panākt, nekam citam vairs nebūs nozīmes,» A. Samarasa sacīto citē Reuters.
PULSE veiktās socioloģiskās aptaujas tikmēr liecina, ka abas koalīcijas partijas, kas atbalsta algu un pensiju samazināšanu, strauji zaudē savu popularitāti vēlētāju vidū. Atbalsts Jaunajai demokrātijai kopš jūnija krities no 30 līdz 22%, bet PASOK, kas jūnija vēlēšanās ieguva 12,3% balsu, tagad var rēķināties tikai ar 7% vēlētāju atbalstu. Pazīstamais grieķu sociologs Kosts Panagopuloss norādījis, ka šie rezultāti liecina par nopietnu uzticības krīzi. «Droši vien valdībai izdosies panākt savu priekšlikumu apstiprināšanu, taču balsojuma rezultāti būs tik nepārliecinoši, ka šīs valdības dzīvotspēja būs samērā apšaubāma,» viņš sacījis intervijā Reuters.
***
KĀRTĒJIE TAUPĪBAS PASĀKUMI
• Pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 65 līdz 67 gadiem
• Pensiju samazināšana par 5 līdz 15 procentiem
• Algu samazināšana policistiem, karavīriem, ugunsdzēsējiem, augstskolu profesoriem, tiesnešiem, tiesu darbiniekiem
• Minimālās algas samazināšana
• Atvaļinājuma naudas samazināšana
• Atlaišanas pabalsta samazināšana par 35%
• Brīdinājuma par atlaišanu termiņa saīsināšana no 6 līdz 4 mēnešiem