10.apr 2015
Ja kopdzīves likumprojekta autori nebūtu traktējuši kopdzīvi tikai kā «divu fizisku personu» līgumu, bet pievērsušies kopdzīvei visplašākajā tās definīciju spektrā – no «vairāku cilvēku kopdzīves vienā telpā» līdz visdažādākajām simbiozes formām, tad, iespējams, varētu diskutēt par šāda likumprojekta tiesisko pamatojumu un tā nepieciešamību. Taču likumprojekts ir vien primitīvs mēģinājums atrast apvedceļus tādai attiecību leģitimācijai, kas, izslēdzot jēdzienu «laulība», tomēr «dotu iespēju nelaulātiem pāriem reģistrēt savu kopdzīvi un kļūt par juridiski atzītu ģimeni». Proti – uzskatītu kopdzīves institūtu par līdzvērtīgu laulību institūtam ne tikai Satversmes (110. p.) izpratnē.