Eiropas militāro lielvaru līderi trešdien tiksies Berlīnē, jo Eiropa vēlas spēlēt lielāku lomu Ukrainas kara izbeigšanā, pirmdien paziņoja Itālijas valdība.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs aicinājis izstrādāt jaunu, pieticīgāku priekšlikumu Eiropas Savienības (ES) nākamajam ilgtermiņa budžetam laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena plāno padarīt stingrākus Eiropas Savienības (ES) noteikumus par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas, liecina viņas vēstule ES līderiem pirms ceturtdien paredzētā samita Briselē.
Latvija šobrīd NATO ievaros nav saņēmusi nekādu lūgumu no ASV saistībā ar operāciju globālajam naftas eksportam svarīgajā Hormuza šaurumā, tomēr, ja tāds būtu, tas tiktu ļoti nopietni izvērtēts, otrdien žurnālistiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Francija pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā palielinās savu kodolgalviņu skaitu, kas pašlaik nepārsniedz 300, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons, taču neprecizēja, kāds būs kodolarsenāla palielināšanas mērogs.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien aicinājis izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauktu karu pret Ukrainu, un brīdinājis neļauties ilūzijām par barbarismu, kas valda Krievijā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs kategoriski noraidījis jebkādu partijas nostājas mīkstināšanu attiecībā uz sadarbību ar labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), norādot ka tā nedrīkst tikt pie varas.
“Kodolieroču atturēšana var sniegt mums jaunas iespējas. Kāpēc gan ne?” ietekmīgajam Eiropas preses izdevums “Politico” teica Latvijas premjerministre Evika Siliņa.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien paziņoja, ka vecā pasaules kārtība vairs nepastāv un ka to aizstājusi daudz nedrošāka vide, ko veido lielvaru sāncensība un atkalpievēršanās nacionālajām interesēm.
Vācijā piektdien sākas 62. Minhenes drošības konference, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta Ukrainai un Irānai, kā arī ASV un Eiropas attiecībām, ko satricinājusi ASV prezidenta Donalda Trampa politika.