Francija pirmo reizi vairāku gadu desmitu laikā palielinās savu kodolgalviņu skaitu, kas pašlaik nepārsniedz 300, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons, taču neprecizēja, kāds būs kodolarsenāla palielināšanas mērogs.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirmdien aicinājis izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauktu karu pret Ukrainu, un brīdinājis neļauties ilūzijām par barbarismu, kas valda Krievijā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs kategoriski noraidījis jebkādu partijas nostājas mīkstināšanu attiecībā uz sadarbību ar labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), norādot ka tā nedrīkst tikt pie varas.
“Kodolieroču atturēšana var sniegt mums jaunas iespējas. Kāpēc gan ne?” ietekmīgajam Eiropas preses izdevums “Politico” teica Latvijas premjerministre Evika Siliņa.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien paziņoja, ka vecā pasaules kārtība vairs nepastāv un ka to aizstājusi daudz nedrošāka vide, ko veido lielvaru sāncensība un atkalpievēršanās nacionālajām interesēm.
Vācijā piektdien sākas 62. Minhenes drošības konference, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta Ukrainai un Irānai, kā arī ASV un Eiropas attiecībām, ko satricinājusi ASV prezidenta Donalda Trampa politika.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs noraidījis ideju par pievienošanos ASV prezidenta Donalda Trampa izveidotajai Miera padomei tās pašreizējā formātā, bet pozitīvi attiecas pret jauniem dialogu formātiem ar ASV.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir asi kritizējis savas valsts pakāpenisko atteikšanos no kodolenerģijas, atzīstot, ka iepriekšējās valdības ir pieļāvušas "nopietnu stratēģisku kļūdu", kas ir veicinājusi enerģijas piegādes izmaksu pieaugumu, vēsta “European Conservative”.
Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs Larss Klingbeils trešdien brīdinājis, ka Eiropas saites ar Savienotajām Valstīm prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā piedzīvo "vēsturisku satricinājumu" un sabrūk.
Labas gribas koalīcijas 6. janvāra samitā Elizejas pilī Eiropas valstu līderi ar ASV un Ukrainas delegācijām apsprieda drošības garantijas Ukrainai. Trīspusēju nodomu deklarāciju par daudznacionālo miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc pamiera un vienošanos par drošības garantijām parakstīja Francija, Lielbritānija un Ukraina.
Latvijā plašsaziņas līdzekļi par to nerunā vai runā izvairīgi, bet Lielbritānijas laikraksts “The Guardian” jau redakcijas viedokļa slejā signalizē par ASV un Eiropas attiecību bēdīgo galu.
Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderi trešdien ar ASV prezidentu Donaldu Trampu apsprieda Ukrainas jautājumu, lai "mēģinātu virzīties uz priekšu", paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sagaida, ka Vācija drīz varēs pārtraukt kontroli uz robežām pēc tam, kad Eiropas Savienības (ES) valstis pirmdien atbalstīja Eiropas migrācijas politikas pastiprināšanu.
Par to, kāpēc NATO ir klusa kā pelīte, bet Krievija turpina “bombardēt” pasauli ar saviem meliem, par to, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta izmantošanā, par to, ka ar sankcijām Krieviju neuzveikt, un par daudz ko citu – saruna ar bijušo aizsardzības ministru, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.