“Kāpēc gan ne?” Evika Siliņa ietekmīgajam Eiropas izdevumam “Politico” komentē kodolatturēšanas stratēģiju

“Kodolieroču atturēšana var sniegt mums jaunas iespējas. Kāpēc gan ne?” ietekmīgajam Eiropas preses izdevums “Politico” teica Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Latvijas un Igaunijas amatpersonas “Politico” uzsvēra, ka, lai gan tās joprojām uzskata NATO par kodolatturēšanas stūrakmeni, tagad tās ir gatavas runāt par Eiropas lomu, piešķirot jaunu impulsu debatēm, kas atbalsojās gan publiskās runās, gan privātās sarunās Minhenes Drošības konferencē. Igaunija neizslēdz iespēju pievienoties agrīnās stadijas sarunām par kopīgu kodolatturēšanas līdzekli Eiropā, intervijā “Politico” sacīja Igaunijas aizsardzības ministra vietniece Tūli Dunetone. "Mēs vienmēr esam atvērti diskusijām" ar partneriem, viņa teica, vienlaikus uzsverot, ka ASV joprojām ir "apņēmušas nodrošināt kodolatturēšanu sabiedrotajām valstīm". Arī Latvijas premjerministre Evika Siliņa piekrita šim apgalvojumam. “Kodolieroču atturēšana var sniegt mums jaunas iespējas. Kāpēc gan ne?” viņa teica, vienlaikus brīdinot, ka jebkuriem soļiem jāatbilst “mūsu starptautiskajām saistībām”. ASV prezidents Donalds Tramps ir apšaubījis NATO kopējās aizsardzības 5. panta noteikumu, izsmējis sabiedroto ieguldījumu ASV vadītajā karā Afganistānā un atkārtoti aicinājis anektēt Grenlandi, kas ir daļa no NATO dalībvalsts Dānijas. Tas liek Eiropai meklēt to, ko amatpersonas sauc par vēl vienu “apdrošināšanas” slāni pret Maskavu, raksta “Politico”. Praktiski tas nozīmē vērsties pie Francijas un Apvienotās Karalistes - vienīgajām Eiropas kodolvalstīm. Atšķirībā no Londonas, Parīze nav NATO Kodolplānošanas grupas sastāvā, kas apspriež kodolspēka izmantošanu ar alianses starpniecību. Gan Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons savās runās Minhenē pievērsās Eiropas kodolieroču atturēšanas jautājumiem.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien apstiprināja, ka ir sācis sarunas ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par Eiropas kodolatturēšanas stratēģiju. "Esmu sācis konfidenciālas sarunas ar Francijas prezidentu par Eiropas kodolatturēšanas stratēģiju," Minhenē, kur šobrīd pasaules līderi pulcējušies ikgadējai drošības konferencei, pavēstīja kanclers.

Mercs norādīja, ka Berlīne ievēros savas juridiskās saistības, šādi izsakoties par 1990. gada starptautisko vienošanos par Vācijas atkalapvienošanos. Līgumā, kas pazīstams kā vienošanās "divi plus četri", atkalapvienotā Vācija apņēmās atteikties no kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanas, glabāšanas un kontroles.

Saskaņā ar spēkā esošo NATO vienošanos par kodolieroču koplietošanu ASV kodolieročus, kas izvietoti Eiropā, ārkārtējās situācijās var izmantot sabiedroto valstu lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka ASV kodolbumbas B61 tiek glabātas Itālijas ziemeļos, Beļģijā, Nīderlandē un Vācijas rietumos.

Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un līdz ar ASV ārpolitikas izmaiņām Trampa otrās prezidentūras laikā aicinājumi izveidot Eiropas kodoldrošības lietussargu guvuši jaunu impulsu.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Francija ir vienīgā ES kodolvalsts.

Makrons jau 2020. gadā piedāvāja rīkot sarunas ar Vāciju un citām ES dalībvalstīm par Francijas kodolatturēšanas stratēģijas ietvaru paplašināšanu, taču bijusī kanclere Angela Merkele un viņas pēctecis Olafs Šolcs piedāvājumus noraidīja.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže konferencē sacīja, ka "kodolieroču atturēšana ir svarīga tēma". Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens arī piedalījās slēgtā diskusijā par šo tēmu. Taču ne visi ir vienisprātis. Spānijas premjerministrs Pedro Sančess sestdien atzina, ka Eiropai ir jākļūst spēcīgākai, lai atturētu Krieviju, taču sacīja: "Es stingri uzskatu, ka kodolieroču pārapbruņošanās nav pareizais veids, kā to izdarīt." ASV aizsardzības ministra vietnieks Elbridžs Kolbijs sacīja, ka Amerika neatņem savu kodolieroču lietussargu kontinentam, lai gan Vašingtona vēlas, lai Eiropa pastiprinātu savu iniciatīvu un darītu vairāk konvencionālās aizsardzības jomā.