Frīda Kālo

Sešpadsmit stundas gaisā un tu nolaidies Meksikā. Tad 95 dienu gara dzīve, sākot no Jukatanas pussalas džungļiem, Karību jūras hipnotizējoši zilās krāsas pludmalēm (nav šaubu, ka “Tiffany” zilais tonis patiesībā pieder šai vietai) cauri kalniem uz mezkāla agaves laukiem Oahakā un cukurniedru plantācijām Čiapas reģionā, līdz pat Meksikas pašam kodolam - Mehiko - un tavā Meksikas piedzīvoto vietu kartē ir iezīmējies tāds kā smaidiņš.

Meksikāņu gleznotājai Frīdai Kalo šodien aprit 110 gadi. Kaut māksliniece mira jau 47 gadu vecumā, saglabājušās reti redzētas fotogrāfijas.

Ja pirms gadiem desmit vidusmēra latvietim vaicātu, kas ir Frīda Kālo, godīgākā atbilde būtu – es nezinu. Desmit gadi tomēr ir pagājuši – raksti sievietēm un vīriešiem domātos sieviešu žurnālos savu darījuši. Nezināt, kas ir leģendārā meksikāņu gleznotāja, mūsdienās galīgi nav modē – esmu pat runājis ar ļautiņiem, kas īpaši brauc uz Eiropas pilsētu laikmetīgās mākslas muzejiem skatīties Frīdu, jo tur kā īpaša ekstra tiek piedāvātas viņas gleznas. Jāatzīst, kaut kas fascinējošs šajā Frīdas pielūgsmē ir, neatkarīgi no tā, vai skatītājam zināma mākslinieces biogrāfija. Turklāt, ja ir zināma, tad vēl jo vairāk.