Tie ir paspējuši nokaitināt ne vienu vien autovadītāju un arī līdzbraucēju, slēpdamies krūmos, aiz reklāmu stabiem vai mašīnu bagāžniekos. To ieviešanas procesu kritizē ne tikai šoferi, bet arī policija, atbildīgais ministrs un pat premjers.
Fotoradaru uzturētāji "Vitronic Baltica" vēl nav iegādājušies stacionāros fotoradarus, kuriem, saskaņā ar līgumu, jāsāk "strādāt" no 20. maija. Kad fotoradari varētu nonākt ielās, vēl nav zināms.
Fotoradari uz Latvijas ceļiem primāri būtu jāizvieto "melnajos puntkos", lai tie pēc iespējas vairāk kalpotu satiksmes drošības uzlabošanai, šorīt telekompānijā LNT atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).
Uz Pleskavas šosejas pie Garkalnes rīdzinieks Mārtiņš nofilmējis skatu, kā firmas «Vitronic Baltic» pārstāvis, traucoties pa šoseju vismaz ar ātrumu 120 km/h rīta agrumā, bagāžas nodalījumā vedis «uz darbu» vienu no fotoradariem, ziņo LNT raidījums «Tautas balss».
Lai gan publiskajā telpā izskanējusi dažāda informācija par fotoradaru darbību attiecībā uz motociklistiem, Valsts policija (VP) atgādina, ka fotoradari tāpat kā automašīnu braukšanas ātruma pārkāpumus, fiksē arī motociklistu pārkāpumus.
Fotoradaru ieviešanas process Latvijā nav organizēts pareizi. "Sabiedrības atbalsta nav, un arī attiecībā uz rezultātu man atliek cerēt, ka ar laiku situācija būs labāka," intervijā žurnālā "Lietišķā Diena" izteicies Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Šorīt ap plkst.9 Rīgā, Zolitūdes ielā, noticis incidents starp kādu autovadītāju un fotoradarus izvietojošā uzņēmuma "Vitronic Baltica" darbinieku. Radara uzraugs konflikta dēļ izsaucis apsardzes kompāniju, kas šoferim draudējusi ar ieroci, tāpēc tagad konflikta apstākļus skaidro policija.
Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība (LAPA), veicot informācijas apkopojumu par Rīgā izvietotajiem fotoradariem, uzskata, ka tie izvietoti kādas biznesa struktūras interesēs, jo pamatā atrodas vietās, kur avāriju skaits ir niecīgs vai nekāds.
Latvija pašreiz ir vienīgā valsts Baltijā, kur vieglās mašīnas autobraucējs par ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā 10 km/h robežās spiests maksāt naudu, ja to fiksējis fotoradars.
Saeimas Juridiskā komisija šodien līdz 15.aprīlim deva laiku Iekšlietu ministrijai un Satiksmes ministrijai (SM) panākt vienošanos jautājumā par sodiem saistībā ar ātruma pārsniegšanu.
Sadarbojoties ar uzņēmējiem, nav iespējams garantēt, ka ienākumi no iekasētajām soda naudām būs pietiekami, lai uzņēmums ar tiem būtu apmierināts. Tā par fotoradaru ieviešanu Latvijā, valstij slēdzot līgumu ar privāto kompāniju, pērnā gada maijā izteicās Valsts policijas (VP) Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš.
Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas «Vitronic» interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, vēsta LTV raidījums «De facto».
Kopš 2011.gada 21.novembra pārvietojamie fotoradari ir fiksējuši 26 367 ātruma pārkāpumus, bet uzlikto soda naudu kopsumma ir 459 385 lati, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte.
Valsts policija (VP) saņem zvanus un vēstules no iedzīvotājiem, kuri norāda uz ceļu posmiem, kuros, viņuprāt, pastāv dažādi riski un būtu nepieciešama lielāka satiksmes drošības kontrole. Viens no cilvēku lūgumiem - ieviest fotoradaru atrašanās vietu konkrētā posmā, lai tur braucošie auto samazinātu ātrumu, neapdraudētu vietējos iedzīvotājus un neradītu potenciālas ceļu satiksmes negadījumu situācijas.
Tiesībsarga birojs tuvāko mēnešu laikā plāno vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šobrīd spēkā esošo kārtību, kas paredz, ka par fotoradara fiksētajiem pārkāpumiem soda automašīnas īpašnieku nevis konkrēto vadītāju.
To, ka fotoradars var būt bargs soģis, pārliecinājušies daudzi autovadītāji. Taču, saņemt no Valsts policijas kvīti par 10 latu sodu tāpēc, ka braukts vienu kilometru virs atļautā ātruma, – tas ir pamatīgs pārsteigums, ko piedzīvojis kāds autobusa šoferis.
Autovadītāju tiesību aizstāvis jurists Edgars Džeriņš aicina visus transportlīdzekļu īpašniekus pārsūdzēt lēmumus par sodiem, kurus fiksējis fotoradars.
Lai gan plašsaziņas līdzekļos ik pa brīdim atskan diskusijas, vai šoferu biedi – fotoradari – lielajā salā spēj strādāt, un oficiālais viedoklis ir viennozīmīgs – tie spēj šādu salu, kas pašlaik apņēmis Latviju, izturēt, Neatkarīgā novēroja, ka dažās vietās jaunajām ierīcēm tomēr bija radušās problēmas.
Līdz ar fotoradaru ieviešanu, autovadītājiem nu jārēķinās ar papildu kontroli uz Latvijas ceļiem. Pašlaik gan nav īstas skaidrības, kādi būs sodi un cik lieli tie būs tad, kad pārkāpumus fiksēs pārvietojamās fotokameras.