Latvija pašreiz ir vienīgā valsts Baltijā, kur vieglās mašīnas autobraucējs par ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā 10 km/h robežās spiests maksāt naudu, ja to fiksējis fotoradars.
Taču iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ideju par mazajiem ātrumpārkāpumiem piemērot brīdinājumu joprojām kategoriski noraida, jo «tā apdzīvotās vietās tiktu legalizēts 60 km/h liels ātrums, no kura visas Eiropas valstis ir atteikušās». Vairāki Saeimas deputāti tikmēr pieļauj, ka spītīgā nevēlēšanās pārtraukt 10 latu soda iekasēšanu saistāma ar biznesa interešu lobēšanu.
Atšķirībā no Latvijas Lietuvā jau vairākus gadus par fotoradara fiksētajiem mazajiem ātruma pārkāpumiem soda naudas vietā piemēro brīdinājumu, liecina Lietuvas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Savukārt Igaunijā katrs vadītājs ar izvēlēto ātrumu pats nosaka, cik daudz izmaksās steiga fotoradara tuvumā – izveidots universāls trīs eiro (Ls 2,09) tarifs par katru pārkāpto kilometru, Neatkarīgo informē Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes pārstāve Tūli Annama. Latvija tādējādi par ātruma pārkāpumiem līdz 10 km/h soda visbargāk, kamēr lielākie pārkāpēji var justies salīdzinoši brīvāk.
Igaunija no Baltijas valstīm gan fotoradarus izmanto daudz retāk. Turklāt 28 no kopumā 30 radariem izvietoti uz ceļiem ar augstu atļauto braukšanas ātrumu – 90 km/h, informē speciāliste. Tajā pašā laikā individuālā pieeja ar trīs eiro tarifu ļāvusi izvairīties no Latvijā esošās absurdās situācijas, kad, piemēram, apdzīvotā vietā vienādu sodu samaksā gan ar 55 km/h braucošais, gan tas, kas pārvietojies ar 69 km/h.
Igaunijā tolerantāk izvēlēts arī slieksnis, no kura fotoradars fiksē pārkāpumu – piemēram, 90 km/h zonā sods jāmaksā tikai tad, ja faktiskais ātrums pārsniedzis 96 km/h. Taču, tiklīdz attiecīgais ātrums sasniegts, sodi kļūst teju trīsreiz bargāki nekā Latvijā.
Līdzīgu sistēmu, kāda ieviesta Lietuvā, trešdien Saeimas Juridiskajai komisijai piedāvāja Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Satiksmes ministrija (SM), taču pieņemšana tika atlikta, jo SM un Iekšlietu ministrijai par jautājumu joprojām nav vienprātības. Priekšlikums nesodīt par ātruma pārsniegšanu zem 10 km/h izteikts, ņemot vērā bažas, ka par niecīgu ātruma pārsniegšanu autovadītāji automātiski saņem soda kvītis ar maksimālo par šādu pārkāpumu paredzēto naudas sodu.
CSDD un IeM piedāvātie likuma grozījumi gan atrisinātu tikai daļu problēmu, uzskata Valsts policija. Tās sagatavotais piedāvājums ietver arī vienotu pārējo sodu palielināšanu par 10 latiem, lai tie tuvotos Baltijas valstu vidējam līmenim.
R. Kozlovskis piedāvāja jautājumu atlikt līdz 1. oktobrim, kad būtu apkopota līdzšinējo fotoradaru efektivitātes analīze, taču tas deputātu atbalstu trešdien neguva. «Ņemot vērā lielo sabiedrības neapmierinātību ar pašreizējo situāciju, jautājums jārisina bez kavēšanās, taču deputāti to nevar darīt, balstoties uz emocijām,» norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisija IeM un SM devusi laiku līdz 15. aprīlim, lai panāktu konceptuālu vienošanos jau valdības līmenī, kā arī pilnīgāk iepazītos ar Baltijas un citu Eiropas valstu pieredzi.