Tikai 33% Latvijas upju un ezeru ir labā ekoloģiskā kvalitātē, atzina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) projektu vadītāja Anita Dzelme.
Latvijas ūdenstilpes klāj nevienmērīga biezuma ledus slānis, turklāt zem sniega ir grūti izvērtēt ledus stāvokli, tādēļ kāpt uz ledus ir bīstami, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra šonedēļ veiktie mērījumi.
Ūdens temperatūra Latvijas lielākajās upēs un ezeros ceturtdienas rītā caurmērā ir +14..+18 grādu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Līdz ar vasaras sākumu atklātās ūdenstilpēs ir vērojami ne tikai ūdens sporta un atpūtas cienītāji, bet arī cilvēki, kuri iecienījuši mazgāties upēs un ezeros. Kāds sašutis raidījuma "Bez Tabu" skatītājs ir neizpratnē, vai tā vispār drīkst un vai tas nerada kaitējumu videi.
Dabīgais minerālūdens "Mangaļi" kopā ar iedzīvotājiem ir izveidojis unikālu karti www.mangalidizvietas.lv ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām, kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem. Tās ir vietas, kas vislabāk raksturos Latviju, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmos iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdens resursus. Karte vienlaikus būs labs palīgs Latvijas apceļošanai un iepazīšanai.
Iestājoties ziemai tipiskiem laikapstākļiem un Latvijas ūdenstilpēm pārklājoties ar ledus kārtu, aizsākas ne tikai zemledus makšķerēšanas sezona, bet arī pārgalvīga pārvietošanās un ledus izturības pārbaude ar dažādiem transportlīdzekļiem.
«Latvijā kopumā ir vairāk nekā 3000 ezeru, bet par publiskiem atbilstoši Civillikumam atzīti 207,» informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece. Ir vietas, kur, sekojot zīmēm (brūnā krāsā), kas norāda uz apskates vietām vai objektiem, var nonākt privātīpašumā vai nepiekļūt pie objekta, jo tas ir aizaudzis.
Latvijas ezeros ūdens temperatūra ir plus 16, plus 18 grādu robežās, bet upēs tā ir no plus 14 līdz plus 19 grādiem, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
12.decembrī Burtnieku novadā notiks konference "Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana - Burtnieku ezera piemērs", kurā vairāki ezeru apsaimniekotāji un vides speciālisti diskutēs par ezeru apsaimniekošanu, balstoties uz novērojumos un pētījumos iegūtiem datiem, kā piemēru izmantojot Burtnieku, Liepājas un Lubāna ezera apsaimniekošanu, aģentūru LETA informēja Burtnieku novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ābelīte-Medne.
Ezeru pārvaldīšanai jābūt pašvaldību, nevis valsts pārziņā - tādu viedokli, tiekoties ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu (VL-TB/LNNK), pauduši Liepājas puses zvejnieki un makšķernieki.
Aizvadītajā diennaktī palielinājusies Latvijas upju notece. Ūdens līmeņa celšanās kļuvusi straujāka, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.
Ūdens līmenis, kas pēc ceturtdienas lietavām daudzviet strauji paaugstinājās, izraisot pat lokālus plūdus, vairumā Latvijas upju sācis pazemināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) ir uzdevis Valsts vides dienestam veikt pārbaudi par SIA "Vasals" un SIA "Plinta" īstenotajām darbībām Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā un to iespējamo ietekmi uz vidi, informē ministrijas pārstāve Kristīne Barševska.
Pagājušajā diennaktī ūdens līmenis Daugavā posmā no Baltkrievijas robežas līdz Vaikuļāniem paaugstinājies par 42-65 centimetriem, liecina jaunākie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Pagājušajā diennaktī Lielajā Juglā, kā arī vairākās citās Vidzemes un Latgales upēs ūdens līmenis sācis pazemināties, savukārt Gaujā un Daugavā turpinās līmeņa kāpums, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Rīgas Pašvaldības policija (RPP) brīdina par bīstamību atrasties uz trauslā ledus un sestdienās aicina apmeklēt atklātos ūdenslīdēju-glābēju treniņus Ķīšezerā.
Saeima šodien noraidīja grozījumu projektu Civillikumā, Rāznas nacionālā parka likumā, Teiču dabas rezervāta likumā, kas paredzēja precizēt trīs ezeru nosaukumus.