Kopā ar tekstilizstrādājumu savākšanas komandu raidījums “360TV ZIŅneši” devās uzzināt, kāds ir iedzīvotāju nodoto lietoto apģērbu gabalu ceļš no konteineriem līdz pārstrādei. Kas no konteineru sastāva aiziet labdarībai, kas nokļūst lietoto apģērbu veikalos, un ko nosūta uz trešajām valstīm?
SIA "Eco Baltia vide" no zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei pieņem dažāda veida plēvi. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BigBag, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās.
No kopējā bateriju un akumulatoru apjoma šobrīd atpakaļ tiek savākti vien aptuveni 45%. Atlikušā apjomi visticamāk nonāk sadzīves atkritumus vai sliktākā gadījumā dabā.
Šobrīd galvenais uzdevums visām iesaistītajām pusēm ir nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktību Rīgā. Vienlaikus jau tagad jāsāk strādāt arī pie ilgtermiņa risinājumu, lai atkritumu apsaimniekošana Rīgā tiktu organizēta gan atbilstoši normatīvajiem aktiem, gan atkritumu apjomam, kas ik dienu Rīga rodas, un kuru pārstrādi vismaz 55% apmērā jānodrošina līdz 2025.gadam.
Pēc tam, kad publiski izskanējusi informācija par bīstamo atkritumu apsaimniekotāja "Eko osta" tiesā iesniegto maksātnespējas pieteikumu pret būvuzņēmēju "Skonto būve", pie uzņēmuma vērsušies vairāki apakšuzņēmēji ar līdzīgām problēmām - lieli uzņēmumi gadiem nemaksā par paveikto darbu.
Lai Latvija sasniegtu mērķi, kas paredz pārstrādāt 50% sadzīves atkritumu, valstī jāturpina attīstīt atkritumu šķirošanas infrastruktūru un atkritumu pārstrādi. Tās ir rūpes ne tikai par vidi un tīru pasauli nākamajām paaudzēm, bet arī iespēja samazināt izmaksas, kas rodas, vedot atkritumu kalnus uz poligoniem. Eco Baltia grupā ietilpstošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma Eco Baltia vide vadītājs Jānis Aizbalts intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā atkritumu šķirošana ļauj samazināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu.