Austrālijas Nacionālās universitātes datorzinātņu ēkai, kas atrodas valsts galvaspilsētā Kanberā, 21.februārī dots jauns nosaukums - Skaidrītes Darius nams, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Dziesmu un deju svētku starpsvētku pasākuma norisei Salaspilī trūkstošo finansējumu 30 000 eiro apmērā nodrošinās Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Situācija ar nepietiekamu finansējumu pasākumiem pirms Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem 2028.gadā ir tikai Salaspilī, aģentūrai LETA apgalvoja kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Sabiedrības sašutumu nesen izraisīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanējusī doma: pašvaldībām trūkstot līdzekļu, tāpēc pašdarbības kolektīviem būšot pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms 2028. gada dziesmu un deju svētkiem. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē uzsvēra, ka samaksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Par šo un citām tēmām sarunājos ar vairākiem nacionāli domājošiem cilvēkiem: ar Ēriku Hānbergu, Janīnu Kursīti un Uldi Marhilēviču.
22. janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskanēja doma: pašvaldībām trūkstot resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem, iespējams, būs pašiem jāpiemaksā par piedalīšanos pasākumos pirms XXVIII Dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2028. gadā. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vadītāja Signe Pujāte komisijas sēdē norādīja, ka dalības maksa no kolektīvu dalībniekiem starpsvētku pasākumos tiks prasīta pirmo reizi, taču citu iespēju neesot. Tas notikšot Salaspilī un Siguldā. Iespējams, arī citur.
Pašvaldībām trūkst finanšu resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem dažkārt, iespējams, būs jāmaksā par dalību atsevišķos pasākumos pirms XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028.gadā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Pašvaldībām trūkst finanšu resursu, tādēļ pašdarbības kolektīviem dažkārt, iespējams, būs jāmaksā par dalību atsevišķos pasākumos pirms XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028.gadā, trešdien izskanēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Aplūkojot iepriekšējo skolēnu dziesmu un deju svētku logo, var secināt, ka ir bijušas veiksmes un mazākveiksmes, iedvesmojoši un mazāk iedvesmojoši simboli, kas attēlo jauniešu un bērnu aizrautīgās prasmes. Šā gada skolēnu dziesmu un deju svētku logo daudzbalsīgi nodēvēts par zarnu rituli.
Par Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāju piektdien ievēlēta kultūras ministre Agnese Lāce (P), aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centrā (LNKC).
Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.
Koalīcija vienojusies apstiprināt Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma jauno modeli, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda kultūras ministre Agnese Lāce (P).
"Straujiem soļiem dodamies pretī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem! Kopā ar skolu koru diriģentiem un svētku virsdiriģentiem izdziedājām noslēguma koncerta "Te aust" repertuāru. Nu laiks nodot apgūto tālāk skolēniem!" pēc notikušā skolu koru diriģentu semināra vēsta ieraksts sociālajā tīklā "Facebook". Par gatavošanos svētkiem un ar to saistītajām problēmām, no kurām galvenā ir koru neesamība pat dažās lielās skolās, "Neatkarīgajai" pastāstīja koncerta "Te aust" mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.
Ja Dziesmu un deju svētku tradīcija mums kā valstij ir svarīga, bez kavēšanās jāapstiprina māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma jaunais modelis. Kultūras ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtību no 2024. gada", kas 2023. gada vasarā tika iesniegts Ministru kabinetā, bet joprojām nav apstiprināts, līdz ar to sabiedrībā rodas bažas par tā ieviešanu.
Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais plāna projekts “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.–2027. gadam” izsaucis lielu šūmēšanos sabiedrībā.
Atzīmējot pirmo latviešu dziedāšanas svētku 160.gadadienu, Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos 15.jūnija vakarā notiks svētku koncerts, aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldībā.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) līdz 6. maijam ir pagarinājis termiņu pārstāvju pieteikšanai darbam Dziesmu un deju svētku padomē, jo nav saņems pietiekams pieteikumu skaits, aģentūrai LETA norādīja LNKC pārstāve Lana Kazlauskiene.
"Dziesmu svētki nav tikai mūsu nacionālā vērtība, bet tā ir arī pasaules nemateriālā mantojuma sarakstā UNESCO, pirmais apdraudējums, kas noteikts tajā dokumentā, ir minēts - sistēmas maiņa, ja notiek šī sistēmas maiņa, kas ir bijusi līdz šim, tad tas ir lielākais apdraudējums Dziesmu un deju svētkiem," TV24 raidījumā "Preses klubs" izskaidro diriģents Ints Teterovskis.
"Apvienotā saraksta" (AS) deputāti ir vērsušies ar pieprasījumu pie izglītības ministres Andas Čakšas (JV) un kultūras ministres Agneses Loginas (P), jo skolu finansēšanas reformā saskata "apdraudējumu Dziesmu un deju svētku tradīcijai".
Piektdienas vakarā apbalvoti Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras 2023" laureāti, un visvairāk balvu saņēmuši dažādi neseno Dziesmu un deju svētku pasākumi, aģentūru LETA informēja Latvijas Televīzija (LTV).