Latvijas budžeta deficīts ir liels. Lai gan pašreiz tas saprotams un skaidrojams ar pieaugošajiem aizsardzības izdevumiem, satraucoši ir tas, ka pēc diviem līdz trim gadiem valstij nāksies “savilkt jostas”, jo beigsies Eiropas Komisijas piešķirtie izņēmumi un būs jārisina iepriekšējo lēmumu ietekme uz budžetu, tā “tv3.lv” podkāstā “Piķis un ģēvelis!” komentēja Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.
Arī šogad parlamentārieši nākamā gada budžetu naktīs neskatīs, aģentūrai LETA pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.
Augstākā tiesa (AT) ir neizpratnē par Ministru kabineta (MK) attieksmi un retoriku, izplatot publiskajā telpā informāciju par AT it kā pārliekajām prasībām, prasot papildu finansējumu izvirzītajām drošības prioritātēm, aģentūrai LETA pauda tiesā.
Vērtējot priekšlikumus 2026. gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā, identificēti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To ceturtdien, 6. novembrī, atbalstīja Saeima, pirmajā lasījumā skatot attiecīgu likumu grozījumus, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
Pašreizējās aplēses liecina, ka Saeimas vēlēšanas nākamgad izmaksās vismaz 9,8 miljonus eiro, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Māris Zviedris.
Veselības ministrija (VM) lūdz piešķirt 54 136 eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai apmaksātu neatliekamās medicīniskās palīdzības un citu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas patvēruma meklētājiem laikā no šī gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, liecina VM sagatavotais rīkojuma projekts.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns bija ieradušies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ar pamatojumu nākamā gada valsts budžeta projektā paredzēto 1 544 747 070 eiro iztērēšanai, bet kopumā vairāk nekā divu miljardu eiro apsaimniekošanai.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, viņas vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls un ģenerāldirektores vietniece administratīvajos jautājumos Antra Gremzde stāstīja, kā iestāde iecerējusi uzlabot savu darbu, samazinot darbinieku skaitu par 13,2% un darbinieku skaitu – par10%.
Veselības ministrija (VM) lūdz šim gadam piešķirt 127 000 eiro Nacionālajam veselības dienestam (NVD) e-nosūtījumu funkcionalitātes pilnveidošanai un uzturēšanai E-veselības sistēmā, paredz VM rīkojuma projekts.
Saeimas Prezidijs ceturtdien, 16. oktobrī, sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, lai parlamentā sāktu skatīt nākamā gada un vidēja termiņa valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu paketi.
Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pieļauj, ka parlamentā varētu tikt veiktas izmaiņas valdības apstiprinātajā 2026.gada valsts budžeta projektā, liecina viņas paustais otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Nākošā gada Valsts budžeta projekts sagatavots bez būtiskām izmaiņām galvenajos nodokļos, kas ietekmē lielāko daļu sabiedrības. Vienlaikus tiek pārskatīti atsevišķi nodokļi, piemēram, paredzētas izmaiņas akcīzes nodoklī. Tāpēc Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas tiek virzīti kopā ar 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektiem, vēsta Finanšu ministrija.
Francijas nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) parlamenta frakcijas priekšsēdētāja Marina Lepēna pirmdien aicināja rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, ar aicinājumu nākot klajā dažas stundas pēc valdības demisijas.
Pašvaldības pagājušajā gadā kopā iztērēja vairāk nekā 2,2 miljonus eiro, lai izmaksātu pabalstus bijušajiem pašvaldību vadītājiem. Šo kompensāciju lietderīgumu pirms četriem gadiem analizēja Valsts kontrole. Pēc šīs iestādes ieteikuma pabalstu piešķiršanu pārskatīt Saeima attiecīgo likumu grozīja. Taču no mainītās likuma redakcijas izriet, ka vēl vairākus gadus pašvaldības tērēs prāvu summu, lai izmaksātu naudu bijušajiem pašvaldību vadītājiem, noskaidrojis LTV raidījums “De facto”.