Kaut arī pēdējos gados iedzīvotāji atkritumus šķiro aktīvāk un ir vērojami sašķirotā satura kvalitātes uzlabojumi, ikdienā, atkārtoti tos pāršķirojot, redzam, ka atkritumi ne tikai "pārmigrē" no viena konteinera uz otru, bet nereti konteineros tiek izmesti priekšmeti, kas tajos vispār nedrīkstētu būt un kas, nonākuši šķirošanas līnijās, aptur iekārtu darbību pat uz vairākām stundām, informēja industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "CleanR Verso" Otrreizējo materiālu apsaimniekošanas departamenta vadītājs Māris Vējiņš.
Rīdzinieki drīzumā nedrīkstēs pudeles, papīru un sadzīves atkritumus visus mest vienā konteinerā. Atkritumu šķirošanu Rīgā ir plānots noteikt kā obligātu prasību, lai Rīga ar laiku kļūtu par bezatkritumu pilsētu.
Visaktīvākie atkritumu šķirotāji ir Vidzemē - 82% vidzemnieku regulāri šķiro vismaz vienu atkritumu veidu, savukārt zemākais rādītājs ir Rīgā - atkritumu šķirošanai pievērsušies 74% galvaspilsētas iedzīvotāju, liecina "Mežpils alus" un pētījumu centra "Norstat" kopīgi veiktās aptaujas "Par Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem" dati.
Ieviešot jaunu atkritumu apsaimniekošanas kārtību galvaspilsētā, divu gadu laikā tiks izveidoti 1050 šķiroto atkritumu savākšanas punkti, savukārt pašvaldība tuvāko gadu laikā izveidos vismaz astoņus šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumus, šodien preses konferencē pastāstīja pašvaldības pārstāvji.
"Tīrīga" AS, kas no 15. septembra veiks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, visiem rīdziniekiem nodrošinās pieeju sadzīves atkritumu dalītās vākšanas bezmaksas konteineriem stiklam un iepakojumam - papīram, plastmasai un metālam, kā arī nodrošinās to bezmaksas izvešanu. Dalīti vākto atkritumu konteineru infrastruktūra tiks pilnībā ieviesta aptuveni gada laikā.
Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā Rīga tiek galā ar pamatuzdevumu – izvest atkritumus, tomēr ar atkritumu apjomu samazināšanu un šķirošanu pagaidām vēl esam pagājušajā gadsimtā. Rīgu raksturo ierobežotas dalītās vākšanas iespējas, atkritumu izvešanas automašīnas, kuru darba mūžs tuvojas izskaņai. Apdraudēta ir arī Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto vides mērķu sasniegšana – ja Rīgā netiks ieviesta atbilstoša šķirošanas infrastruktūra, Latvija nespēs panākt, ka 2020. gadā tiks pārstrādāti 50% sadzīves atkritumu, un jau 2035. gadā sasniegt situāciju, kad poligonos tiek noglabāti ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumiem.
Latvijā paplašināto depozīta sistēmu, kurā par atlīdzību no iedzīvotājiem pieņemtu daudzveidīgu iepakojuma klāstu, var ieviest tādos pašos termiņos kā tradicionālo depozīta modeli, norādīja Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas pārstāvji.
Vidēji gandrīz 150 kg liels stikla atkritumu uzkrājums vienai mājsaimniecībai – tā ir realitāte daudzos Latvijas novados. To parādīja mūsu pilotprojekts Pļaviņu novadā, kur stiklu vācām no privātmāju iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās. Iespējams, stikla šķirošanas infrastruktūra ir svarīgāka nekā jebkuram citam atkritumu veidam – ja stikls nav nošķirots no sadzīves atkritumiem jau pirms nonākšanas poligonā, uz automatizētajām līnijām to sašķirot jau ir ievērojami grūtāk un rezultātā otrreizējā pārstrādē tas nenonāk. Taču Eiropas Savienības normas paredz, ka jau līdz nākamajam gadam otrreizējā pārstrādē jānonāk 68 % Latvijā novietotā stikla. Vai mēs to varam?
“Apzinīgiem šķirotājiem tagad būs jāsašķiro sašķirotais vēl divās daļās – depozīta daļā un ne depozīta daļā. Un tajā depozīta daļā skārdeni vai PET pudeli vairs nevar saspiest, lai aizņem mazāk vietu un konteiners ilgāk pildās. Tagad tās būs jānes uz veikalu atdot atpakaļ tādas, kādas tās ir. Tātad jānes uz veikalu gaiss. Tas tiem patērētājiem, cilvēkiem, kas ir apzinīgi šķirotāji, rada riktīgi lielas papildus problēmas,” bioloģijas doktors, bijušais Ministru prezidents Indulis Emsis apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Mana balss", komentējot iniciatīvu par atkritumu depozīta sistēmas izveidi Latvijā.
Rīgas pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas attīstības plāns paredz izveidot vienu šķiroto atkritumu savākšanas punktu uz katriem 250 līdz 500 iedzīvotājiem, liecina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pētījums par Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības perspektīvām.
Atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides Getliņos kopējās izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, informēja SIA "Vides pakalpojumu grupa" vadītājs Guntars Levics.
Daudzās citās pilsētās sadzīves atkritumu šķirošana ir pašsaprotama, taču Daugavpilī līdz šim tā faktiski nenotiek. Tikai pēdējā laikā pašvaldībā ir sākušās aktivitātes jomas sakārtošanai.
Vairāk nekā trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ikdienā šķiro atkritumus, bet visaktīvākie atkritumu šķirotāji dzīvo Zemgalē, liecina SKDS veiktā aptauja, ko pasūtījis uzņēmums "Eco Baltia Grupa".
70% no šobrīd atkritumus nešķirojošajiem rīdziniekiem to nekavējoties darītu, ja viņu dzīvesvietas tuvumā tiktu nodrošināti šķirošanas konteineri – šo faktu atklāja pērnā gada nogalē SKDS veiktais pētījums.
Vienā no visbagātākajām Latvijas pašvaldībām – Ķekavas novadā - plaukst nelegālu atkritumu un būvgružu izgāztuvju bizness, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Limbaži, Valmiera un vēl citas Ziemeļvidzemes pašvaldības atkritumu savākšanu deleģējušas pašu veidotajam SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO).
Saeima ceturtdien, 28.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Atkritumu apsaimniekošanas likumu, kurš nosaka valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, nosacījumus uzņēmēju dalībai atkritumu apsaimniekošanā un atkritumu radītāju pienākumus.
Pašā pagājušā gada nogalē tika slēgta un rekultivēta atkritumu izgāztuve Priedaine, kas bija lielākā no jaunā atkritumu noglabāšanas poligona Janvāri apkalpošanas zonā esošajām atkritumu izgāztuvēm. Līdz ar to ir noslēgusies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide.
Šogad vērojams atkārtoti izmantojamo jeb šķirojamo, kā arī celtniecības atkritumu apjoma samazinājums, liecina biznesa informācijas portāla "Nozare.lv" vides apsaimniekošanas uzņēmumu aptauja.