Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis savu nostāju sarunām ar dalībvalstīm par jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir atjaunot līdzsvaru lauksaimniecības un pārtikas produktu piegādes ķēdē, stiprinot lauksaimnieku līgumisko stāvokli un nodrošinot viņiem taisnīgāku atalgojumu.
Eiropas Komisija (EK) piektdien, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas (ZM) sniegto informāciju, nolēma piešķirt 4,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem šā gada nelabvēlīgo laikapstākļu radīto postījumu novēršanai, aģentūru LETA informēja ministrijā.
Pirmdien, 22. septembrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē (Beļģijā) notika ES dalībvalstu lauksaimniecības ministru diskusija par Eiropas Komisijas (EK) ieplānoto ES finansēšanas modeli 2028.-2034. gada finanšu periodam. EK plānotais finansēšanas modelis nākamajā budžeta periodā paredz kopējo finansējuma samazinājumu ES dalībvalstu lauksaimniecībai par 23%, bet zivsaimniecībai – 62 procentiem, liecina Zemkopības ministrijas izplatītais paziņojums medijiem.
Ja nākamā gada budžetā netiks iekļauts finansējums ikgadējajam atbalstam lauksaimniekiem daļējai apdrošināšanas polišu un kredītprocentu segšanai, kā arī atbalstam ciltsdarbam, lauksaimnieki dosies protestos uz Rīgu, sola Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Valdība gaida Zemkopības ministrijas (ZM) apkopojumu par nelabvēlīgo laikapstākļu radītajām sekām lauksaimniecībām, lai lemtu par lauksaimniekiem nepieciešamo atbalstu.
Eiropas Savienībai (ES) finansējuma palielinājums aizsardzībai, drošībai un Ukrainas atbalstam jāmeklē citās sfērās, tostarp, samazinot izdevumus zaļā kursa prasību ieviešanai, nedraudzīgu imigrantu integrācijas un uzturēšanas pasākumiem, kā arī neizprotamiem pētījumiem, aģentūrai LETA norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).