Dežūrfrāze kas skan visus gadus kopš esam ES . Lauksaimnieciskās ražošanas izmaksu un realizācijas cenu problēma ir Eiropas sāpju bērns , jo ES institūcijas nespēj izstrādāt pieeju ,kā panākt šo pieprasīto vienlīdzību . Traucē dažādie klimatiskie apstākļi zemes gabalu ģeogrāfiskais novietojums, produkcijas transportēšanas dažādās situācijas , vietējo pārstrādes uzņēmumu izvietojums , degvielas un elektroenerģijas dažādās cenas , katras valsts sociālā politika un darba apmaksas tradīcijas. Milzu apmēru imports no Āfrikas valstīm ,Āzijas , Centrāl un Dienvidamerikas .Imports no ASV un Kanādas. Rīgas veikalos pērkam kartupeļus no Marokas , Vīnogas no Dienvidāfrikas , zaļumus un garšvielas no Dienvidaustrumāzijas. Atsevišķā Āzijas produktu plauktā saskatīju 26 dažādu nosaukumu iepakojumus .Konkurence ir milzīga ,par vienlīdzīgiem noteikumiem nevar būt ne runas.
Teksti kas lasāmi un dzirdami TV ir savdabīgi vienpusēji un precīzi neapraksta Latvijas zemkopības dažādo problēmu loku . Domāju ,ka politiķi nav interesējušies un nezina ,ka kopš 2004.g. kad iestājāmies ES , zemnieku saimniecību skaits ir samazinājies par 58% (!) ,nodarbināto skaits zemkopībā ir mīnus 62% ! Tikai 19,1% laukos deklarēto iedzīvotāju ir nodarbināti zemkopībā . Svārtstmigrācijas uzskaite ziņo ,ka ogu novākšanas dienās darbā uz laukiem no pilsētām izbrauc līdz 15000 cilvēku .Neiedomājami liels ir ,piemēram ,pērn nenovāktās ražas hektāru skaits. CSP tabulas vēsta ,ka mazumtirdzniecības veikalos ik dienu tiek pārdoti tikai ap 30% vietējās pārtikas . Latvija neizaudzē un eksportējot ap 45% saražotās pārtikas , vietējos veikalus apgādā ar minēto 30% apjomu . Netiek analizēts vai šāda tirdzniecības prakse ir valstiski pareiza un izdevīga.
Komentāri: Rinkēvičs: Jaunajā ES daudzgadu budžetā jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi visiem lauksaimniekiem
...teica kādas ES kolonijas gubernators.
Dežūrfrāze kas skan visus gadus kopš esam ES . Lauksaimnieciskās ražošanas izmaksu un realizācijas cenu problēma ir Eiropas sāpju bērns , jo ES institūcijas nespēj izstrādāt pieeju ,kā panākt šo pieprasīto vienlīdzību . Traucē dažādie klimatiskie apstākļi zemes gabalu ģeogrāfiskais novietojums, produkcijas transportēšanas dažādās situācijas , vietējo pārstrādes uzņēmumu izvietojums , degvielas un elektroenerģijas dažādās cenas , katras valsts sociālā politika un darba apmaksas tradīcijas. Milzu apmēru imports no Āfrikas valstīm ,Āzijas , Centrāl un Dienvidamerikas .Imports no ASV un Kanādas. Rīgas veikalos pērkam kartupeļus no Marokas , Vīnogas no Dienvidāfrikas , zaļumus un garšvielas no Dienvidaustrumāzijas. Atsevišķā Āzijas produktu plauktā saskatīju 26 dažādu nosaukumu iepakojumus .Konkurence ir milzīga ,par vienlīdzīgiem noteikumiem nevar būt ne runas.
Teksti kas lasāmi un dzirdami TV ir savdabīgi vienpusēji un precīzi neapraksta Latvijas zemkopības dažādo problēmu loku . Domāju ,ka politiķi nav interesējušies un nezina ,ka kopš 2004.g. kad iestājāmies ES , zemnieku saimniecību skaits ir samazinājies par 58% (!) ,nodarbināto skaits zemkopībā ir mīnus 62% ! Tikai 19,1% laukos deklarēto iedzīvotāju ir nodarbināti zemkopībā . Svārtstmigrācijas uzskaite ziņo ,ka ogu novākšanas dienās darbā uz laukiem no pilsētām izbrauc līdz 15000 cilvēku .Neiedomājami liels ir ,piemēram ,pērn nenovāktās ražas hektāru skaits. CSP tabulas vēsta ,ka mazumtirdzniecības veikalos ik dienu tiek pārdoti tikai ap 30% vietējās pārtikas . Latvija neizaudzē un eksportējot ap 45% saražotās pārtikas , vietējos veikalus apgādā ar minēto 30% apjomu . Netiek analizēts vai šāda tirdzniecības prakse ir valstiski pareiza un izdevīga.
Komentēt