Zemkopības ministrija (ZM) plāno apvienot ceturto un piekto ekoshēmu atbalsta saņemšanai lauksaimniecībā, šodien biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
"Piektā ekoshēma ir tā, kas radīja pietiekami daudz problēmas birokrātiskā sloga jomā, tāpēc ir plāns to pievienot ceturtajai," norādīja Krauze, piebilstot, ka ministrija jau konsultējusies ar Eiropas Komisiju (KP) un tā šogad ļāvusi piekto ekoshēmu neatvērt.
Vienlaikus viņš norādīja, ka EK iesniegti arī grozījumi, kas paredz no nākamā gada piekto ekoshēmu pievienot ceturtajai. "Patlaban mēs neatveram piekto ekoshēmu un pārdalām naudu uz ceturto un otro," skaidroja ministrs.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta publiskoto informāciju Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam paredz atbalsta izmaksu septiņās ekosēmās. Atbalsts tiek piešķirts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, par ekoloģiski nozīmīgām platībām, par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju, par saudzējošu lauksaimniecības praksi, par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības praksi, par zālāju saglabāšanas veicināšanu, kā arī par agroekoloģijas praksēm bioloģiskās saimniecībās.
Piektā ekoshēma paredz atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi, kur par precīzu šķidrmēslu iestrādi 2023.gadā lauksaimniekiem faktiski izmaksāts 21,7 eiro par hektāru, bet par precīzu minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izkliedi lauksaimnieki saņēma 14 eiro par hektāru.
