Pērn kādā pētījumā tika ziņots par organisko molekulu atklāšanu uz asteroīda “Ryugu”, izraisot diskusijas par dzīvības izcelsmi un panspermijas iespējamību - ideju, ka dzīvība pastāv visur kosmosā. Tomēr jauns pētījums pārvelk svītru šādā diskusijām, liekot domāt, ka atklātie organiskie savienojumi, visticamāk, bija piesārņotāji no Zemes, neskatoties uz stingriem piesardzības pasākumiem, vēsta portāls zmescience.com.
Pēdējais lielais asteroīds, kas trāpīja Zemei, bija pirms 66 miljoniem gadu un tas iznīcināja lielāko daļu uz Zemes esošo dinozauru. NASA un citas kosmosa aģentūras nepārtraukti pēta kosmosu, lai apzinātu riskus un izvairītos no pagātnes atkārtošanās.
Atklājumā, kas apšauba mūsu izpratni par Zemes seno vēsturi, pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus, kas liecina, ka Zemei varētu būt bijusi gredzenu sistēma, kas veidojusies pirms aptuveni 466 miljoniem gadu, neparasti intensīvas meteorītu bombardēšanas periodā, vēsta portāls phys.org.
Asteroīds “(658787) Alksnis = 2017 UM95” – ar tādu nosaukumu šī gada jūnijā apstiprināts 2017. gada 19. oktobra naktī Baldones astrofizikas observatorijā atklātais asteroīds. Nosaukums piešķirts par godu Andrejam Alksnim, Baldones astrofizikas observatorijas pētniekam. Jaunatklātā asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks Dr.Phys. Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus - Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, Dr.Phys. Kazimieras Černis.
Mēneša pēdējā dienā, 30.jūnijā, interesenti aicināti piedalīties 10. Asteroīdu dienas pasākumos Meteorīta muzejā Rīgā, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrībā (LAB).
Zeme gandrīz sadūrusies ar asteroīdu. Pagājušajā piektdienā tas pietuvojies mūsu planētai 8700 jūdžu (aptuveni 14 tūkstošu kilometru) lielā attālumā, kas ir 30 reizes mazāk par attālumu līdz Mēnesim, un palidojis garām, vēsta „The Daily Mail”.