Nesen veikta aptauja atklāja, ka gandrīz puse aptaujāto nezina par jaunām veselības vadlīnijām, kurās teikts, ka risks, lietojot nelielu aspirīna devu katru dienu, pārsniedz ieguvumus, raksta “Science Alert”.
Par vienu no nozīmīgākajiem farmācijas jomas atklājumiem tiek uzskatīts tieši aspirīns, kas ticis izmantots pret sāpēm, drudzi un lai novērstu un ārstētu sirds un asinsvadu slimības.
Ārsts un televīzijas raidījumu vadītājs Aleksandrs Mjasņikovs raidījuma “Par vissvarīgāko” ēterā nosauca aspirīnu par bīstamu medikamentu bērniem. Ārsts skaidroja, ka tā lietošana nepilngadīgajiem var izraisīt astmu, smadzeņu un aknu pietūkumu.
Kādā interneta blogā vēstīts, ka, mazgājot matus, šampūnam jāpievieno aspirīna tabletes. Tad mati kļūstot spīdīgi un kupli. Pārbaudām, vai tas atbilst patiesībai.
Medikamentiem, tāpat kā cilvēkiem, ir sava biogrāfija. Daži ienāk apritē un pazūd, pirms vēl ļaudis paguvuši iegaumēt to nosaukumus, citi tiek lietoti ilgāku laiku, līdz to vietā nāk modernāki preparāti, vēl citi izrādās noderīgi vairākām lietotāju paaudzēm. Tāds nenoliedzami ir aspirīns. Daudzi zina arī tā ķīmisko nosaukumu – acetilsalicilskābe.
Pirms dažiem gadiem ārsti sāka rekomendēt aspirīnu kā profilaktisku preparātu, kura lietošana it kā palīdz izvairīties no sirds slimībām, tomēr pēc mūsdienu ekspertu slēdziena atklājies – šīs zāles var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma.