Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu un citus rekrutēšanas reformai paredzētus vairāku likumu grozījumus.
Aizsardzības ministrija sagatavojusi valdības un parlamenta lēmuma projektus, kas paredz pagarināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalību NATO misijā Irākā līdz 2024.gada 1.novembrim.
Aizsardzības ministrija (AM) atkārtoti virzīs parlamenta lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dalību starptautiskajā operācijā "Sentinel" Hormuza šaurumā, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā
Nacionālie bruņotie spēki aicina arī sievietes pieteikties dienestam Štāba bataljona Godasardzes rotā, kas nodrošina godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, kā arī piedalās valsts nozīmes reprezentatīvos pasākumos, augstu viesu sagaidīšanā un pārstāv Latviju starptautiskos militāros pasākumos. Citās valstīs reprezentatīvajā godasardzes vienībā jau ir sievietes, bet pamatojums, kāpēc viņām tur jābūt, nereti ir baltiem diegiem šūts.
Pirmdien, 5.septembrī, plkst.15 Ādažu poligonā tiks prezentēts SIA "Baltic Motorsport Promotion" un SIA "Vāģi" izstrādāta pilnpiedziņas transportlīdzekļa prototips "VR-1-FOX", kas, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfiskos apstākļus, tiek attīstīts īpaši Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, informē Aizsardzības ministrija.
Pilsoņiem, kuri ir pakļauti valsts aizsardzības dienestam (VAD) un nav to izpildījuši, personu apliecinošu dokumentu izsniegs ar derīguma termiņu tikai līdz 26 gadu vecumam, paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais likumprojekts.
Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par normām, kuras nosaka liegumu karavīriem darboties politiskajās partijās. Aizejošās Saeimas deputāti uzskata, ka liegums ir pamatots, un cer, ka tiesa sniegs izvērstu paskaidrojumu, kāpēc tas tā ir. Tendences pasaulē gan vedina domāt, ka šis varētu būt vēl viens Satversmes tiesas lēmums, ar kuru daudzi politiķi būs neapmierināti.
No 5.septembra līdz 9.oktobrim Latvijā norisināsies militāro mācību cikla "Namejs 2022" rudens posms, lai pārbaudītu un pilnveidotu vienību gatavību izvērsties valsts aizsardzības uzdevumu izpildei gan patstāvīgi, gan arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.
Latvija turpinās nodrošināt dalību ar saviem karavīriem Eiropas Savienības (ES) misijā Nigērā, ņemot vērā situāciju Nigēras kaimiņvalstī Mali, sacīja Saeimas sekretāra biedre Inese Voika (AP), šodien tiekoties ar Nigēras vēstnieku Latvijā Suleimanu Isaku.
ASV valsts aizsardzības sekretāra Loida Ostina vizīte bija vairāk simbolisks žests, lai demonstrētu Krievijai sabiedroto raizes un rūpes par NATO austrumu flanga drošību. Taču Latvija šo formālo vizīti gudri izmantoja, lai izdarītu jaunu finansiāla atbalsta pieprasījumu militārā aprīkojuma iegādei. Ja gribat Krieviju turēt pa gabalu – mums nepieciešami gan sabiedroto zābaki uz Latvijas zemes lielākā skaitā, gan nauda dzelžiem.
Sākot no jūnija, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru atlīdzība palielinājusies vidēji par 500 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pirmo paaugstināto mēnešalgu Latvijas karavīri saņems šomēnes, raksta sargs.lv.
Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi par obligātā militārā dienesta ieviešanas nepieciešamību izraisījuši pamatotas diskusijas, jo neskaidru jautājumu ir daudz. Nespekulēsim par to, cik šis Pabrika gājiens ir bijis pieskaņots gaidāmajām vēlēšanām, cik reālajai nepieciešamībai. Iespējams, abas šīs lietas sakrita. Parunāsim par strīdīgo sieviešu dienesta jautājumu. Kāpēc sievietēm dienests ir brīvprātīgs?
Krievijas Ukrainā uzsāktā kara sestajā dienā aizsardzības ministrs Artis Pabriks joprojām aizstāvēja savu pozīciju, ka obligātais karadienests Latvijas aizsardzības stiprināšanai nav pareizais risinājums. Pēc NATO samita, kurā nolēma stiprināt alianses austrumu flangu, šī pozīcija krasi mainījusies. Atbalsts šai iecerei ir arī Saeimā, diskusija varētu būt vien par to, kā jauno kārtību ieviest likumos.
Iespējams, tā patiešām ir sakritība, ka šāds jaunums tiek izziņots Ministru prezidenta atvaļinājuma laikā, iespējams, sakritība arī tā, ka jaunums izziņots uzreiz pēc NATO lielās sanāksmes Madridē, un Latvija nav saņēmusi Vašingtonas aizrādījumus par visa kā nemitīgu pieprasīšanu, bet nespēju piepildīt ar cilvēkiem savas jau tā miniatūrās armijas rindas un rezerves. Armijas rekrutēšanas politikā pieteikta militārajās aprindās jau sen gaidīta revolūcija.
Šodien valdība lēma, ka sākot no jūlija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri saņems paaugstinātu atalgojumu, pamatojoties uz pieņemtajām izmaiņām bāzes algām un jaunai koeficientu sistēmai, kas dos ietekmi robežās no 12 līdz 402 eiro mēnesī.
Valsts prezidents Egils Levits, pirmdien, 30.maijā, plkst.17 svinīgā ceremonijā Rīgas pilī militārpersonām piešķirs dienesta pakāpes, līdz ar to augstāko virsnieku skaits armijā sasniegs 11.
Aizsardzības ministrijas mājaslapā ievietots aicinājums valsts un pašvaldību institūcijām piedāvāt ēkas un objektus nojaukšanai ar spridzināšanas metodi. Bruņotajiem spēkiem ir vērā ņemama pieredze šādu darbu veikšanā, tāpēc Rīgas domei būtu vērts pieteikt kontrolētai spridzināšanai arī demontējamo objektu “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.
Pēc 54% Latvijas iedzīvotāju domām rezerves karavīru skaita palielināšanās sniegtu mūsu valstij pozitīvus ieguvumus, liecina Aizsardzības ministrijas veiktā aptauja.