Anatolijs Gorbunovs

Kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs atminas Borisa Jeļcina ciemošanos Latvijā.

Šodien aprit 34 gadi kopš Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova telefonsarunas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš 1991. gada 2. septembrī ASV vārdā atzina Latvijas Republikas neatkarību, liecina LNVM Tautas frontes muzeja ieraksts mikroblogošanas vietnē "X".

Pēdējās desmitgadēs migrācijas plūsmas Eiropas savienībā kļuvušas daudzveidīgākas. Cilvēki pārvietojās ne tikai no Austrumeiropas uz Rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas, bet arī no citiem pasaules reģioniem, piemēram - Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Pēdējos gados Latvijā arvien vairāk tiek aktualizēta civilās aizsardzības tēma, īpaši saistībā ar bumbu patvertnēm un iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās. Daudzas no padomju laikā būvētajām patvertnēm Latvijā šodien vairs neatbilst mūsdienu prasībām – tās ir sliktā tehniskā stāvoklī, neaprīkotas vai pat nepieejamas.

Lietuvā 1991. gada janvāris kļuva par asiņainu cīņu par neatkarību. 13. janvārī, kad padomju armija Viļņā mēģināja pārņemt televīzijas torni un citas stratēģiskas vietas. Bailes par iespējamu asinsizliešanu bija jūtamas arī Latvijā.

"Augstākā Padome, izskatot padomju armijas lietas, pieņēma lēmumu karaspēka daļām atslēgt ūdeni," intervijā Neatkarīgajai 1991. gada notikumus atceras bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

1991. gada augustā Maskavā norisinājās apvērsuma mēģinājums, jeb Augusta pučs, ar mērķi izbeigt PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzsākto demokratizācijas procesu Padomju Savienībā.

Gadu gaitā nezaudējis ne nieka no sava galantuma un laipnības, Mārupē mūs sagaida nama saimnieks – Anatolijs Gorbunovs. “Palūdzu frizierim, lai uztaisa vasaras frizūru,” viņš ar plaukstu pārbrauc pāri sirmajiem matiem. Bet mēs atceramies 1990. gada 4. maiju, kad tumšmatainais, smaidošais Augstākās Padomes priekšsēdētājs Gorbunovs kopā ar citiem deputātiem – kopā 138 – iznāca no Augstākās Padomes, lai suminātu cilvēkus, kuri, sanākuši pie Saeimas nama, sagaidīja ilgoto rezultātu: Latvija ir brīva “de iure”.