82% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gada noslēgumā kā bonusu no sava darba devēja vēlējās saņemt naudas balvu, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.
2018. gadā darba ņēmēji izjutīs pozitīvas pārmaiņas ne tikai darba piedāvājumu skaita ziņā, bet arī atalgojuma pieaugumā. Nākamajā gadā palielināt atalgojumu vismaz dažiem darbiniekiem ir ieplānojuši 41% darba devēju, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja.
Šogad profesionālajā militārajā dienestā plānots uzņemt 710 karavīrus, un valsts no pirmās dienas atalgojumā jaunajiem karavīram sola maksāt aptuveni 850 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Pēc Guntara Meluškāna ieraksta mikroblogošanas vietnē Twitter starp komentētājiem radusies diskusija par to, vai darba sludinājumos ir jānorāda algas apmērs vai nav.
Stājoties spēkā izmaiņām nodokļu sistēmā, ieguvēji būs veikalu pārdevēji, biroja administratori un citi salīdzinoši zemu algu saņēmēji - viņi no nākamā gada pelnīs vidēji par 20 eiro mēnesī vairāk. Savukārt tādu lielo algu saņēmējiem, kā uzņēmumu padomju vadītājiem, atalgojums samazināsies vidēji par 14 eiro.
Vidējais vēlamās algas rādītājs visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem bija 1105 eiro mēnesī (summa "uz rokas"), atklāts "Kantar TNS" aptaujā.
2017. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5 %.
Šogad trešajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 38,9% darba ņēmēju, kas ir par 5,1 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, kuru šodien skatīs valdības komiteja, atspoguļo "maksimālus kompromisus", šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu sasniegt 1000 eiro, ceturtdien, iepazīstinot ar jaunāko "Swedbank" ekonomikas apskatu, sacīja bankas galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicinās valdību paredzēt publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu vismaz reizi gadā ar vārdiem un uzvārdiem, kā arī paredzēt iespēju pieprasīt informāciju par atalgojumu konkrētā laika posmā.
Nedeklarētās darba algas īpatsvars pērn valstī komercsektorā bija 21,6% un salīdzinot ar 2015.gadu tas ir samazinājies par 1,1 procentpunktu, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča.
Eksperti aicina rast iespēju paaugstināt darba samaksas līmeni Rīgas pašvaldībā, jo šobrīd tas ir zaudējis konkurētspēju ar valsts un privāto sektoru, teikts "2016.gada pārskatā par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ieviešanu".
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērsusies pie Veselības ministrijas (VM) ar aicinājumu bez vilcināšanās sasaukt darba grupu, lai vienotos par darba samaksas pieaugumu nozares darbiniekiem, informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Pirms dažām nedēļām LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" sabiedrībai atklāja, ka vairāki lieli Latvijā strādājoši ēdināšanas uzņēmumi saviem darbiniekiem maksā "aplokšņu algas". Raidījumā "Rīta panorāma" finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola skaidroja, ko darīt, lai šo problēmu šajā nozarē atrisinātu.
Pilnā sparā sācies jaunais mācību gads. Kamēr tūkstošiem skolēnu un studentu turpina izglītoties, tikmēr žurnāls "Privātā dzīve" noskaidrojis, cik tad pelna Latvijas vadošo augstskolu rektori.