Eksperte: Krievija var uzbrukt Baltijas valstīm ar it kā Ukrainas droniem

Tuvāko 12 mēnešu laikā Baltijas valstīm jārēķinās ar iespējamu Krievijas “viltus karoga” operāciju risku. Viens no scenārijiem būtu uzbrukums ar it kā Ukrainai piederošiem, bet patiesībā Krievijas izmantotiem droniem, intervijā aģentūrai LETA brīdina Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.

Šādas operācijas mērķis būtu ne tikai radīt fiziskus postījumus, bet arī mazināt sabiedrības atbalstu Ukrainai un sēt neuzticēšanos valsts institūcijām. “Viltus karoga operācijas ir viens no ticamiem scenārijiem, ar kuru tuvāko 12 mēnešu laikā mums būs jārēķinās,” uzsver Struberga.

Kā vienu no iespējamiem piemēriem viņa min Polijas izlūkdienestu vērtējumos apspriesto scenāriju, kurā uzbrukumam tiktu izmantoti it kā Ukrainas, bet patiesībā Krievijas droni.

Latvija jau atrodas hibrīdkara apstākļos

Eksperte uzsver, ka Krievijas darbības Baltijas reģionā vairs nevar uzskatīt tikai par atsevišķiem hibrīddraudiem. “Mēs pilnīgi noteikti esam hibrīdkara apstākļos,” norāda Struberga.

Par to liecina pret Baltijas valstīm vērsto darbību sistemātiskums, ilgstošais periods un resursi, kurus Krievija tām atvēl. Hibrīdkarā tiek izmantota nelegālo migrantu instrumentalizācija, kiberuzbrukumi, sabotāža, izlūkošana, cilvēku vervēšana un informācijas operācijas.

Turklāt šie apdraudējumi reti darbojas atsevišķi. Fizisks uzbrukums kritiskajai infrastruktūrai var tikt kombinēts ar kiberuzbrukumu un informatīvu kampaņu, kuras uzdevums ir pārliecināt sabiedrību, ka valsts institūcijas nespēj rīkoties.

Strubergas veidotajā ticamāko hibrīddraudu topā būtu kiberincidenti, uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, izlūkošana un vervēšana, migrācijas izmantošana, kā arī informācijas operācijas, īpaši pirmsvēlēšanu laikā.

Trieciens pa HES var sākties kibertelpā

Runājot par Latvijas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Struberga neizceļ tikai vienu iespējamo uzbrukuma veidu. Ticamākais scenārijs būtu vairāku metožu kombinācija.

Uzbrukums hidroelektrostacijai vai citam enerģētikas objektam ne vienmēr sāktos ar fizisku sabotāžu vai drona triecienu. Mūsdienās kritiskajai infrastruktūrai iespējams uzbrukt arī caur kibertelpu, turklāt reizēm tas ir vienkāršāk nekā fiziski piekļūt apsargātam objektam.

Ienaidnieks var vienlaikus mērķēt uz vairākiem infrastruktūras objektiem, bet fiziskos un kiberuzbrukumus papildināt ar informatīvām operācijām. Hibrīdkara mērķis nav tikai kaut ko saspridzināt. Tikpat svarīgi ir radīt iespaidu, ka valsts nespēj aizsargāt savus iedzīvotājus, un sēt sabiedrībā nogurumu, neuzticēšanos un nolemtības sajūtu.

Tādēļ viens no mūsu valsts uzdevumiem ir neļaut iedzīvotājos sēt sajūtu, ka viss ir slikti,” norāda eksperte.

Krievijai ne vienmēr vajadzīgi tanki

Krievijas hibrīdkara gala mērķis ne vienmēr ir tūlītēja teritorijas sagrābšana. Maskavu var apmierināt arī atsevišķu taktisku mērķu sasniegšana, piemēram, politiskās, ekonomiskās vai informatīvās ietekmes nostiprināšana.

Struberga norāda, ka fiziska teritorijas sagrābšana Krievijas gadījumā var sekot tad, ja valsti nav izdevies pakļaut ar citiem līdzekļiem.

Gruzijas piemērs rāda, ka Krievijai draudzīgu politiku iespējams panākt arī bez militāra iebrukuma. Savukārt Moldovā Maskava ilgstoši izmantojusi Piedņestras un Gagauzijas faktoru, informatīvo ietekmi un enerģētiskās atkarības radīšanu.

Tādēļ hibrīdkara radīto apdraudējumu nedrīkst vērtēt tikai pēc tā, vai pie robežas redzami tanki. Spiediens var tikt īstenots politikā, ekonomikā, izglītībā, kultūrā un pat juridiskajā laukā.

Pirms vēlēšanām mēģinās radīt informatīvo miglu

Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Krievijas spējas ietekmēt rezultātu, visticamāk, nebūs tik lielas, kādas tās bijušas atsevišķās citās valstīs. Latvijas vēlēšanu sistēma ir pietiekami noturīga, tomēr uzmanība būs nepieciešama. Krievija var īstenot informācijas operācijas, atbalstīt prokremliskus politiskos spēkus un mēģināt radikalizēt sabiedrību.

Mērķis ne vienmēr būs pārliecināt cilvēkus, ka Krievija ir laba. Daudz efektīvāk ir radīt sajūtu, ka uzticēties nevar nevienam - ne politiķiem, ne medijiem, ne valsts iestādēm un pat ne vēlēšanu rezultātiem.

“Tikko cilvēks nonāk šādā informatīvajā miglā, kļūst dezorientēts un nevienam vairs neuzticas, ar viņu ir daudz vieglāk manipulēt,” skaidro Struberga.

Par cilvēku pašu atbildību runā nepieklājīgi maz

Eksperte uzsver, ka atbildi uz hibrīddraudiem nevar atstāt tikai drošības dienestu, armijas un citu valsts institūciju ziņā. “Mums nepieklājīgi maz tiek runāts par katra iedzīvotāja individuālo atbildību,” saka Struberga.

Katram cilvēkam būtu jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā, jābūt gatavam uz laiku izturēt ikdienas neērtības un nepieciešamības gadījumā iesaistīties. Valsts noturību nav iespējams izveidot bez individuāli noturīgiem cilvēkiem.

Pilnībā novērst visus uzbrukumus nav iespējams. Tādēļ svarīgākais ir nodrošināt, lai pēc trieciena valsts spētu turpināt darbu vai iespējami ātri atjaunot svarīgākās funkcijas. “Noturība sākas tad, kad plāns A izgāžas, bet ir plāns B un C, un kāds no tiem darbojas,” uzsver Struberga.

Ukrainas pieredze rāda, ka arī pēc smagiem triecieniem energoinfrastruktūrai iespējams ātri iesaistīt atbildīgos dienestus, novērst bojājumus, informēt sabiedrību un piesaistīt papildu spēkus. Taču līdztekus valsts institūciju darbam nepieciešama arī cilvēku spēja grūtības izturēt, nevis ieslīgt bezcerībā.