Ap plkst. 15 pār autoceļu Rīga-Ērgļi, pirms pagrieziena uz Ropažiem, no meža ceļa, kur ceļa norāde "Norkalni", pārskrēja un ieskrēja otrpus ceļam mežā skaists, tumši brūns zirgs ar sarkanbrūniem segliem, bet bez jātnieka, ziņots "X" kontā.
Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 17. janvāra plkst. 6.30 līdz 19. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 85 izsaukumus – 31 uz ugunsgrēku dzēšanu, 34 uz glābšanas darbiem, bet 20 izsaukumi bija maldinājumi, ziņo VUGD.
Četru bērnu māte Kasandra, kurai dienu pirms Jaungada brīvdienām bija iesnas un kura bija pārliecināta, ka viņai ir gripa, dažas dienas vēlāk pamodās slimnīcā, un visas četras viņas ekstremitātes bija amputētas.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvalde bija izsludinājusi meklēšanā kādu 2009. gadā dzimušu jaunieti, kurš vairāk nekā diennakti bija atradies bezvēsts prombūtnē.
Vai Latvijas ekonomikā valda bezvējš? TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” par to savu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis un uzņēmējs Ģirts Rungainis.
Māksliniece Smaida Rubeze pēc smagas slimības ir devusies mūžībā. Pēc viņas skumst piederīgie, kolēģi, bijušie studenti un kursabiedri, kas publicējuši sēru vēsti vietnē "Facebook".
Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš nosauca, viņaprāt, lielāko Latvijas problēmu.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) TV24 diskusijā “Kārtības rullis” atteicās sniegt informāciju par savu veselību un darba nespēju un sacīja, ka tā ir tikai viņa un ārstu darīšana.
Rīgas Iļģuciema pamatskolas skolēnu vecāki lūdz noskaidrot, kad izglītības iestādē būs pieejamas garderobes. Tās jau ilgstoši esot remonta stadijā, tāpēc pamatskolas skolēniem neesot vieta, kurā atstāt virsdrēbes – tās esot jānēsā līdzi somās vai maisos, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Trešo valstu studentu piesaiste Latvijā gadiem pasniegta kā “izglītības eksports”, taču valsts dienesti brīdina par risku – daļā gadījumu studijas tiek izmantotas kā aizsegs ieceļošanai Eiropā. Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” iegūtie dati liecina: 2024. gadā Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas (bijusī ISMA) aicināto studentu vidū vīzu atteikumu īpatsvars sasniedza 31%, tātad - iebraukšana liegta gandrīz katram trešajam. Raidījums arī noskaidrojis, ka šī augstskola visbiežāk kļūst par “otro pieturu” ārvalstu studentiem, kuri maina mācību iestādi vai pēc atskaitīšanas meklē iespēju turpināt studijas Latvijā.
Tūkstoš eiro par ziedotu mašīnu – šādu absurdu “de facto” izgaismoja pērn, atklājot, kā biedrība “Tev”, kas apņēmās dzērājšoferiem konfiscētās mašīnas nogādāt no Latvijas uz Ukrainu, par to pašiem palīdzības saņēmējiem – ukraiņiem – prasījusi naudu. Pēc “de facto” izgaismotā šim tematam pievērsās arī Valsts policija (VP).
Lietuva sekojusi Igaunijas piemēram, un no šī gada atļāvusi iedzīvotājiem pirms laika izņemt pensijas 2.līmeņa uzkrājumus. No vienas puses tas ļauj cilvēkiem pašiem izdarīt izvēli, kur naudu ieguldīt. Tomēr igauņu pieredze rāda, ka liela ir iespēja šai naudai tikt ātri iztērētai. Pensiju eksperti abu valstu reformu kritizē. LTV raidījums “de facto” interesējās, vai arī Latvijā būs politiķi, kas kaimiņvalstu iedvesmoti, vēlēšanu gadā aktualizēs jautājumu par pensiju uzkrājumu izņemšanu.
Veikala apsargs un citi rīdzinieki krievu specdienestiem ilgstoši ziņo par militāro tehniku, ukraiņiem un Ukrainas atbalstītājiem Latvijā; vairāki cilvēki aizturēti.
Daudz ātrāk nekā iepriekš prognozēja politiķi varētu aktualizēties jautājums par Latvijas Bankas (LB) vadības nākotni. LB prezidents Mārtiņš Kazāks kļuvis par vienu no diviem favorītiem uz Eiropas Centrālās Bankas (ECB) viceprezidenta amatu, kas atbrīvosies jūnijā.
Jauns pavērsiens advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā. Viens no apsūdzētajiem, iespējams, viltojis dokumentus viņa alibi nodrošināšanai.
Decembrī Valsts policija izdarījusi kratīšanas angāros Rēzeknes apkārtnē, kas ir saistītas ar organizētās noziedzības grupas izmeklēšanu kuras līderis varētu būt Latgalē pazīstamais uzņēmējs Elmārs Laizāns.
Dānija un tās sabiedrotie — Somija, Francija, Vācija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste — nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, ziņo bundesregierung.de.
"Kā gulējāt?" Atbildot uz šo jautājumu, jūs, iespējams, ņemat vērā, cik stundas pavadījāt miegā vai cik bieži jūs pamodāties nakts vidū. Taču, pēc ekspertu domām, ir vēl trešais, bieži vien aizmirstais miega elements, kas jāņem vērā: jūsu miega grafika konsekvence. Kāpēc ir kaitīgi censties atgūt iekavēto miegu brīvdienās, skaidro “The New York Times”.