Baltijas jūras piekrastē posmā no Užavas līdz Liepenei izskaloti naftas produkti, radot piesārņojumu. Nedēļas nogalē jūrā konstatētais piesārņojums vakar Ventspils novada piekrastē tiek savākts, bet Valsts vides dienests sācis izmeklēšanu, lai noskaidrotu tā izcelsmi, vēsta 360TV Ziņas.
30 kilometru garumā Ventspils piekrastē aizvadītajās brīvdienās no jūras izskalots naftas piesārņojums. Vakar sākti tā savākšanas darbi. Pašvaldība situāciju raksturo kā ļoti nopietnu.
Izskaloti ir tādā daudzumā, ko faktiski vēsturiski neatminos, ka tāds ir bijis. Tas viss ir tāds apgrūtinošs process. Roku darbs, cilvēki vāc, ar lāpstām liek maisos,” saka Ventspils Komunālā pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš.
Pludmali apsekojis arī Valsts vides dienests, paņemot piesārņojuma paraugus. Šobrīd paātrinātā kārtībā gaida rezultātus, lai noskaidrotu tā izcelsmi un apstākļus.
“Piesārņojums ir nācis uz Ventspili no jūras puses. Pārbaudījām datus par pirms 60 stundām garāmejošiem kuģiem. Tankkuģis nav gājis garām neviens,” norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
Apsekot naftas pleķi jūrā vakardienas rītā atkārtoti devies NBS Jūras spēku kuģis.
“Lai pārbaudītu situāciju jūrā, uz notikuma vietu tika nosūtīts Jūras spēku patruļkuģis, kā arī teritorija tika apsekota ar dronu. Patlaban iegūtie materiāli tiek izvērtēti, un Jūras spēki gaida turpmāko informāciju no atbildīgajām institūcijām par konstatēto piesārņojumu,” skaidro Latvijas Jūras spēki.
Valsts vides dienests pieļauj, ka krastā izskalots smagais naftas produkts jeb mazuts. Taču to, kas izraisījis piesārņojumu, varēs noteikt vien pēc rezultātu saņemšanas.
“Ir arī versija, ka tas ir kaut kad agrāk radies piesārņojums, kurš tagad vēju un straumju rezultātā ir pacelts un izskalots krastā. Bet to arī mēs zināsim - šiem produktiem var noteikt vecumu un pēc produktu īpašībām varam arī salīdzināt, uz kādiem kuģiem tie ir bijuši,” saka Šmite.
Iedzīvotājus aicina pludmali neapmeklēt, jo tas ir bīstami veselībai un saskarē ar naftas produktiem var nosmērēt un sabojāt apavus un apģērbu. Pašvaldība piesārņojuma savākšanas darbus turpinās arī turpmākajās dienās. Pēc tam nāksies meklēt arī utilizācijas iespējas.
Ir kaut kāda vainīgā puse, kas šos naftas produktus ir kaut kur izlējusi jūrā. Mēs esam tādi paši cietēji kā jebkurš pludmales apmeklētājs,” atzīst Puriņš.
Ja izdosies noskaidrot piesārņojuma avotu, Valsts vides dienests vainīgajam var piemērot sodu līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Tāpat var nākties atlīdzināt piesārņojuma radītos zaudējumus, tostarp segt pašvaldībai izdevumus par tā likvidēšanu.
Pēc darvai līdzīga piesārņojuma atklāšanas 50 kilometru garā posmā Baltijas jūras krastā Polijas varasiestādes sākušas izmeklēšanu par kuģi, kas tiek turēts aizdomās par nelikumīgu degvielas atlieku izgāšanu jūrā.
Slupskas pilsētas Jūras biroja direktore Anna Sendziņska norādīja, ka viela noteikti izskalota krastā no jūras, nevis izgāzta krastā no sauszemes.
"Mums ir noteiktas aizdomas par kuģi, kas jūrā rīkojies nelikumīgi. Mēs veicam pasākumus, lai noskaidrotu šo jautājumu," viņa pirmdien paziņoja Polijas valsts ziņu aģentūrai PAP.
Piesārņojums - bieza melna, eļļaina viela - atrasts plašā posmā gar jūras krastu no Rovi ciemata Pomožes vojevodistē līdz Rusinovo ciematam Rietumpomožes vojevodistē, kas liecina, ka viela jau kādu laiku ir dreifējusi un sadalījusies ūdenī.
Sendziņska teica, ka, ticamākā versija ir, ka kuģis jūrā nelikumīgi iztukšojis degvielas tvertnes, kas ir aizliegts saskaņā ar starptautiskajiem jūras noteikumiem.
Ja izmeklētāji izsekos piesārņojumu līdz konkrētam kuģim, tā operatoram var tikt uzlikts naudassods un pienākums segt pludmales attīrīšanas un atkritumu apglabāšanas izmaksas, norādīja Sendziņska. Viņa atteicās nosaukt aptuvenās izmaksas.
"Mums ir jāzina, cik liels ir šis piesārņojums un kas tas ir. Tā ir no naftas iegūta viela, bet mēs vēl nezinām, kas tā precīzi ir. Mēs nosūtīsim paņemtos paraugus uz laboratoriju - tuvākā atrodas Poznaņā," skaidroja amatpersona.
Jau pirmdien piesārņotajās teritorijās strādāja tīrīšanas brigādes. "Mēs plānojam pludmales attīrīt paši un tiklīdz uzzināsim, kas ir šī viela, savāktos atkritumus nodot uzņēmumam, kas specializējas šāda veida atkritumu apglabāšanā," teica Sendziņska.
Viņa aicināja vietējos iedzīvotājus un atpūtniekus, kuri joprojām izmanto skartās pludmales, turēties tālāk no šīs vielas, līdz amatpersonas varēs apstiprināt tās sastāvu.