Ja Guntis Ulmanis joprojām būtu Valsts prezidents vai vismaz Saeimas deputāts, ziņas par viņa auglīgajiem ārlaulības sakariem smagi iedragātu valstsvīra reputāciju. Taču tagad gaismā nākušie ekspolitiķa meli tikai padziļinājuši vairāku privātpersonu ģimenes drāmu un droši vien jau kļuvuši zināmi arī bērnam, kura eksistenci tēvs vairākus gadus publiski noliedza.
Daudzajiem Liepājas metalurga glābējiem labpatīk uzturēt viedokli, ka uzņēmuma nelaimju sakne ir alkatīgi īpašnieki, kas neprot un negrib gudri saimniekot. Tomēr reālā situācija ir krietni komplicētāka. Par to – Neatkarīgās saruna ar vienu no trim lielajiem akcionāriem – Iļju Segalu, piedaloties advokātei Sintijai Radionovai.
Nacionālā dzelzceļa sabiedrība Latvijas dzelzceļš pagājušajā gadā nopelnīja 19,2 miljonus latu un tās prezidents Uģis Magonis atalgojumā saņēma 43 tūkstošus latu. Savukārt Nacionālā aviokompānija airBaltic pērn cieta 19 miljonu latu zaudējumus, taču tās vadītājs Martins Aleksandrs Gauss nopelnīja 270 tūkstošus latu jeb sešas reizes vairāk nekā viņa kolēģis dzelzceļā. Abi šie uzņēmumi pieder Latvijas valstij.
Vēl nepilni divi mēneši jāgaida, līdz Liepājas metalurga kreditori, valsti ieskaitot, varēs rosināt uzņēmuma maksātnespēju un tad rūpnīcu iztirgot, atdot investoriem, sadalīt, pārdot utt. Bet pagaidām kašķīgo īpašnieku trijotni no aizdevēju bardzības pasargā viltīgi sāktais tiesiskās aizsardzības process.
Eiropas Komisijas Latvijas pārstāvniecība pēdējā laikā grupu lidojumiem uz Briseli sākusi izmantot nevis nacionālās aviokompānijas airBaltic pakalpojumus, bet citas lidsabiedrības – piemēram, Lufthansa. Tā lētāk, un, kas arī nav mazsvarīgi, – pašiem lidotājiem krietni ērtāk.
Tieslietu ministrija Latvijas vārdā Amerikai uzrakstījusi dīvainu vēstuli, kurā lūdz garantēt, ka tā ievēros vismaz viena cilvēka – Denisa Čalovska – cilvēktiesības. Kamēr atbilde netiks saņemta, valdība jautājumu par Latvijas pilsoņa izdošanu ASV nelems, bet pats pilsonis turpinās sēdēt Rīgas Centrālcietumā.
Uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāri turpina spēkoties ar kreditoriem un valsti gumijas stiepšanā. Nu jau otrā ultimāta termiņš pagājis. Viens no trim akcionāriem – Kirovs Lipmans – vienošanos nav parakstījis.
Lai atbrīvotos no sev politiski nelojāliem vai vienkārši nevēlamiem darbiniekiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pielieto jaunu paņēmienu – rotāciju ministrijas ietvaros.
Rīga, Rēzekne, Valmiera, Ventspils – lielo pilsētu konkurencē šī četrotne ir kļuvusi par neapstrīdamu vēlēšanu uzvarētāju – iepriekš jau valdījušie politiskie spēki ieguvuši vairāk par 50% balsu.
Vienīgais izņēmums ir Daugavpils. Gandrīz visās Latvijas lielajās pilsētās, galvaspilsētu Rīgu ieskaitot, ar pārliecinošu vēlētāju atbalstu var rēķināties pie varas esošās partijas, taču Daugavpilī kaut ko prognozēt pat vienu dienu pirms vēlēšanām ir neiespējami.
Sērskābā gudrona dīķos Inčukalnā pārdesmit gadu laikā izšķīdināts miljoniem latu, taču videi no tā daudz labāk nav kļuvis un, visticamākais, arī jaunākais mēģinājums sakopt piesārņotāko vietu Latvijā cietīs fiasko.
Interesantākā sacensība Liepājas domes vēlēšanās gaidāma starp ilggadējo pilsētas mēru, Liepājas partijas līderi Uldi Sesku un oligarhu neapkarotāju no oligarhu apkarotāju partijas Jāni Vilnīti.
Ņemot vērā, cik daudz aplamību savā darbā īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, nav grūti iedomāties, kādas bēdas notiktu ar valsti, ja šis ambiciozais cilvēks būtu nominēts par Ministru prezidentu, kā to bija iecerējusi Zatlera Reformu partija.
Skandalozo Augstskolu likuma grozījumu nodošana aizmirstībai, izrādās, bija galvenais priekšnoteikums, lai izglītības resors paliktu Reformu partijas pārziņā.
Gružkastē līdzās leģendārajam Latvijas vilcienu iepirkumam var nokļūt arī Inčukalna indes dīķu izsūknēšanas iecere – nauda tam piešķirta, līgumi noslēgti, taču darbi notiek tikai pie rakstāmgaldiem.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares skolotāji par savu ieguldījumu ir augstākās domās nekā darba devēji, kuriem jānodarbina Latvijas izglītības iestāžu absolventi. Mācību saturā šobrīd ir problēmas, darba tirgū trūkst augstas raudzes speciālistu.
Cilvēki, kuri pirms diviem gadiem aģitēja tautu piedalīties oligarhu kapusvētkos, tagad par šo tematu runā nelabprāt – izvairās, atrunājas, kautrējas. Ekonomists Jānis Ošlejs, šovmenis Viesturs Dūle, pianists Vestards Šimkus.
Bez lieka trokšņa un pompozitātes Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aprīlī noņēmis arestu uzņēmējam Vieturam Koziolam piederošajām akcijām uzņēmumā Zein Holding AG. Šis ir viens no gabaliņiem, kas tā arī nav atradis vietu oligarhu lietas puzlē.
Mediju telpā pavīdējusī bauma, ka Latvijas kiberkaravīrus veiksmīgi pārpērk Amerikas Savienotās Valstis, interesi izraisīja ne vien kontekstā ar informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pastāvīgajām gaudām par labu speciālistu trūkumu, bet arī saistībā ar Imantas hakera Denisa Čalovska lietu.
Nu jau arī Brisele sākusi bažīties par Latvijas iedzīvotāju neviesmīlību viņiem ieplānotajai eiro atnākšanai. Jaunākais Eurostat pētījums liecina, ka atbalsts jaunajai valūtai ir tik tikko virs trešdaļas – 35%, un arī Latvijā ar dažādām statistiķu un sabiedrisko attiecību viltībām uztūnētie dati nav daudz labāki – 36%.