2021. gada aprīlī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Ja šā gada martā preču eksporta vērtība palielinājās par 20,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tad aprīlī eksporta izaugsme paātrinājās un sasniedza 33,0% pieaugumu gada izteiksmē, informē Finanšu ministrija.
Baltija un arī Latvija no Covid-19 izraisītās krīzes iziet salīdzinoši spēcīgā pozīcijā, intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) galvenais ekonomists Rolfs Štrauhs.
Latvijā gada inflācija tuvākajos mēnešos varētu pārsniegt 3%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām maijā.
Lai arī valdība ir radusi risinājumu, kā darbu atsākt restorāniem un kafejnīcām, bāri un naktsklubi joprojām spiesti atrasties dīkstāvē, tā ik dienu nodarot būtisku kaitējumu tautsaimniecībai un pasliktinot šīs nozares izredzes izdzīvot. Ja pagājušogad bāru nozares apgrozījums samazinājās par vismaz 50% attiecībā pret 2019.gadu, tad šogad apgrozījuma praktiski nav vispār un darbu, iztikas līdzekļus ir zaudējuši simtiem cilvēku.
Pēdējā rekordilgā apkures sezona bija lētākā Lietuvā un dārgākā Igaunijā. Pārdotās enerģijas apgrozījums šajā sezonā bija 4 miljoni MWh, salīdzinot ar 3 miljoniem MWh pagājušajā sezonā. Eksperti saka, ka nākamās apkures sezonas cenas būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju - vienu no lielākajiem eksportētājiem, kas piegādā biomasu Baltijas valstīm
Ziemāju stāvoklis Latvijā kopumā vērtējams kā labs. Savukārt vasarāji rada bažas, jo ievērojamo nokrišņu dēļ valsts austrumos tos pilnā apmērā nav izdevies pat iesēt, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju veiktā ražas prognozēšana.
Ģimenes ar bērniem Latvijā visbiežāk vēlētos dzīvot privātmājā netālu no Rīgas, taču vien katra desmitā to šobrīd varētu atļauties, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Pandēmijas radīto pārmaiņu dēļ gada laikā ir palielinājusies patērēju interese un gaidas pret digitālo risinājumu nodrošināšanu ēdiena iegādei Latvijā, liecina ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes "Hesburger" un sociālo pētījumu centra "Socio Uuringukeskus" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
2021.gada aprīlī, salīdzinot ar 2020.gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 20,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Daļa no lielo tirdzniecības centru nomniekiem gatavi atsākt darbu jau pirmajā dienā, tiklīdz tas būs ļauts, atzina aptaujāto tirdzniecības centru pārstāvji.
Teju trešdaļa jeb 31% Latvijas iedzīvotāju ir piedzīvojuši finanšu situācijas pasliktināšanos Covid-19 pandēmijas dēļ, bet vēl 32% rēķinās ar šādu iespējamību tuvākajā nākotnē, liecina šopavasar veiktās "Eirobarometra" aptaujas dati.
Turpmākajos gados Latvijai no Eiropas Savienības (ES) iezīmētie desmit miljardi eiro būs vēsturiski lielākā pieejamā summa, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1.jūliju.
Vakcīna mājas cūkām pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM) varētu parādīties tuvākajā desmitgadē, intervijā aģentūrai LETA sacīja Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 1,3%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Saslimstība ar Covid-19 Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā ievērojami samazinājusies, sasniedzot to līmeni, pie kura Operatīvās vadības grupas sagatavotajā plānā paredzēts uzsākt ierobežojumu atcelšanu, vēsta Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.
Covid-19 krīze nav radījusi būtiskas makroekonomiskās nesabalansētības, bet ir iezīmējusi vairākas strukturālas problēmas Latvijas ekonomikā, būtiskākās no kurām saistītas ar trūkumiem izglītības un veselības nozarēs, atzīst Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Izvēloties ieguldījumu veidu, sabiedrības vārdi vēl aizvien nesaskan ar darbiem. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja, par labāko ieguldījumu veidu Latvijas iedzīvotāji joprojām uzskata nekustamo īpašumu: tā norāda 41% aptaujāto, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā.
