Pērn Latvijā pieaudzis ēnu ekonomikas indekss

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Šodien, 15. jūnijā tiks prezentēts jaunākais Baltijas valstu ēnu ekonomikas indekss. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka gads Covid-19 pandēmijā ir ietekmējis ēnu ekonomikas īpatsvaru.

"Šis gads ir bijis patiešām pandēmijas zīmē pavadīts, protams, viņš ietekmē ne tikai sadzīvi un kontaktus, bet arī ēnu ekonomikas īpatsvaru."

Endziņš minējā, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ēnu ekonomikas dinamika ir stagnējoša.

Savukārt aizvadītais gads parāda to, ka ēnu ekonomikas dinamika Latvijā nav laba.

"Pēdējais gads parāda to, ka ēnu ekonomika ir slikta, nepareiza."

Salīdzinot 2019. gada datus ar 2020. gada datiem, ēnu ekonomikas indekss Latvijā ir pieaudzis.

Endziņš atklāja, ka labā ziņa ir tā, ka atsevišķās nozarēs, pozīcijās nav palielinājies ēnu ekonomikas indekss. Tomēr ir vairākas pozīcijas, kurās rādītāji nav iepriecinoši.

Piemēram, radītājs, kas ir saistīts ar aplokšņu algām. Gada laikā ēnu ekonomikas indekss ir pieaudzis par aptuveni vienu procentu. Iepriekš indekss rādīja 22,3%, savukārt tagad tas ir pieaudzis līdz 23,5%.

"Tā ir tā daļa, kas tiešām ir aploksnēs un tā ir slikta ziņa, pie kam rādītāji kāpj jau ceturto gadu pēc kārtas."

Endziņš skaidroja, ka jau vēsturiski ir izcēlusies viena nozare, būvniecības nozare, kurā ir paaugstināts ēnu ekonomikas īpatsvars. Līdzīga situācija ir arī sabiedriskās ēdināšanas jomā.

Ēnu ekonimikas indeksa pētījumā tiek pētītas dažādas ekonomikas dimensijas. Viena no tām ir uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu. Endziņš minēja, ka 2014. gadā Latvijā šis rādītājs bija visaugstākais, labākais Baltijas valstu starpā. Tomēr pēdējā gada dinamika parāda negatīvu rezultātu.

Endziņš pauda, ka kopējais novērtējums ir salīdzinoši labs. Apmierinātība ar VID darbu tiek vērtēta piecu ballu skalā (1 - ļoti slikts; 5 - ļoti labs).

Aizvadītā gada rādītājs ir 3,76. Tas ir sarucis par 0,04 punktiem, iepriekš rādītājs bija 3,8.

Endziņš uzsvēra, ka kopējais ēnu ekonomikas indeksa rādītājs pērn Latvijā ir palielinājies.

Pulksten 13.00 Stokholmas ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") mājaslapā būs iespējams tiešraidē redzēt ēnu ekonomikas indeksa prezentāciju.

SSE Riga" profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka skaidros konstatētās izmaiņas ēnu ekonomikas apjomā Latvijā 2020.gadā un ēnu ekonomikas tendences Baltijas valstīs 2009.-2020.gadā. Pētījumā arī analizēti galvenie faktori, kuri ietekmē uzņēmēju iesaistīšanos ēnu ekonomikā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais