arrow_downwardViedoklis

Lai arī ziema lēnām iet uz otru pusi, tā vēl joprojām rit pilnā sparā. Varētu teikt, ka ik dienu mūs pārsteidz laika apstākļi aiz loga. Te vienu brīdi biezas kupenas nomaina pirmie plusi, nākamajā brīdī pilnā sparā plosās vētra. Kā šajā mainīgajā laikā saglabāt dzīvesprieku un enerģiju?

Katru jaunu gadu iesākam ar kādu jaunu apņemšanos - solām sev ēst veselīgāk, vairāk sportot, vairāk laika veltīt miegam vai ģimenei un tā tālāk un tā joprojām... Mana jaunā gada apņemšanās, varbūt mazliet banāla, ir - iekļaut uzturā vairāk biezpiena.

Vai mēdz sākt jauno gadu ar apņemšanos? Kaut vai vienkārši ar domu būt labākam? Uzcītīgākie gatavo vēlmju kartes un taisa konkrētus sarakstus. Bet ļoti atbrīvojoša ir sajūta sākt gadu arī bez apņemšanās.

Arvien tuvojas gada gaišākie, sirsnīgākie un gaidītākie svētki. Ziemassvētki nav iedomājami bez vairākām lietām - eglītes, gardiem ēdieniem, ģimenes un, protams, dāvanām.

Kad jau sāka šķist, ka par sniegu nākamajām paaudzēm būs jāstāsta leģendas, jau otro gadu mūs priecē ziemas pasaka aiz loga. Un šogad jau decembrī!

Šajā drēganajā, tumšajā un aukstajā laikā vairāk nekā jebkad iedomājamies par ideālajiem vakariem mājās. Tie var būt dažādi - mīļākās filmas skatīšanās, karsta vanna ar milzīgu putu kārtu un vīna glāzi, romantisks vakars ar otro pusīti. Neatkarīgi no tā, kāds katram ir tas ideālais vakars, es ieteiktu - noteikti atrodiet tajā vietu svecēm.

Tik tikko aizvadījām Valsts svētku nedēļu. Kas ir nākamie svētki? Protams, ka Ziemassvētki. Vieni no gada gaidītākajiem svētkiem, vismaz man. Bet, kad tiem sākt gatavoties? Tagad uzreiz, vai tomēr pagaidīt?

Latviešiem novembris, par spīti tumšākajam un nomācošākajam gada mēnesim, tomēr ir īpašs, sarkanbaltsarkans mēnesis.

Es laikam nepārsteigšu nevienu, atklāti paziņojot, ka tikko pārslimoju Covid-19. Stāstu par cīņu ar kovidu diemžēl ir ļoti daudz. Un katram savs. Un katram pilnīgi citādāks. Sākot jau ar psiholoģisko uztveri, kad tiešām apzinies (un saņem pozitīvu testu), ka esi salimis ar pēdējo gadu "populārāko kaiti", kas visu šo laiku klejoja kaut kur apkārt, kaut kur kaimiņos, bet tagad ir tevī... un beidzot ar galvassāpēm, temperatūru un citiem simptomiem, kas liek slikti justies. Manuprāt, arī arstēšanās metode katram ir sava. Un te es nerunāju par ģimenes ārsta izrakstītiem medikamentiem (ja tādi nepieciešami), bet par savām metodēm, ar kurām katrs Covid-19 slimnieks cenšas uzlabot gan savu fizisko, gan psihisko pašsajūtu. Mans medikaments bija elpošana.

Naktī uz svētdienu kārtējo reizi tika pagriezti pulksteņa rādītāji un iestājās ziemas laiks. Šoreiz tā bija visai patīkama laika maiņa, jo tagad varam itkā stundu ilgāk pagulēt. Tomēr tas ir ļoti maldīgi. 

Kāpēc Halovīns ir bēdīgi slavens? Tāpēc, ka joprojām nav īsti skaidrs, kur tam ir vieta latviešu svētku sarakstā. Vai tam vispār tur ir vieta?

Ķirbis ir viena no populārākajām rudens veltēm. Es domāju, ka pat nebūtu pārāk skaļi teikt, ka ķirbis ir rudens karalis. Manuprāt, interesantākā tā īpašība ir spēja apmierināt dažādas garšu kārpiņas.

Katram gadalaikam piemīt savs šarms. Ticu, ka daudziem vismīļākais gadalaiks noteikti ir vasara. Tomēr, lai domas par aizgājušo vasaru neskumdinātu, nepieciešams katru gadalaiku pārvērst par savu mīļāko! 

Vispirms rokdarbi man asociējās ar mācību priekšmetu skolā. Ar aplikāciju papīru, šķērēm un līmes zīmuli. Tad mājturībā tie kļuva par tamborēšanu un adīšanu.

Liela daļa cilvēku attiecības ar sportu veido gadiem ilgi - te sāk sportot, te atkal atmet ar roku, vienā mirklī motivācija ir, nākamajā tā pēkšņi pazūd un nemitīgie solījumi sev, ka no pirmdienas es sākšu sportot (varbūt no nākamās?) un vēl nav laika un vēl jādara citas lietas un tā tālāk un tā joprojām. Kā saņemties sportot regulāri?

Vasara ir visbezrūpīgākais gadalaiks, kāds vien var būt. Baudot karsto laiku, saulainās dienas un priekpilnos vasaras vakarus, malā tiek noliktas dažādas ierastās ikdienas lietas, tai skaitā arī ēšanas paradumi un domas par veselīgu dzīvesveidu.

Viņš ir klāt! Par sevi deva ziņu jau augustā, bet tagad, kad ceļa malās jau čabinās pirmās nokaltušās lapas un dažas kļavas sāk likt rūžu - viņš ieradies. Rudens.

Lai gan cilvēki vēl naivi cenšas noķert vasaru aiz astes, diemžēl vai par laimi, gada vēsais, pelēkais un aukstais periods tuvojas un nekas cits neatliek kā saldējuma vietā "našķoties" ar ingveru.

Tepat aiz loga tūlīt jau ir klāt rudens. Vasara ir aizvadīta, līdzīgi arī atvaļinājumu laiks. Tomēr, kā pēc šādām laiskām brīvdienām atkal atgūt spēkus un motivāciju strādāt? Tas visnotaļ ir grūti.

Tagad ik dienas nākas dzirdēt ziņas par mežā apmaldījušamies sēņotājiem. Šķita nedaudz amizanti, līdz mans kaimiņš pamanījās vienā reizē pazust mežā divas reizes.

Beidzot esam sagaidījuši to laiku, kad, dodoties uz mežu sēņot, atgriežamies ar pilniem groziem. Sēņu zupa, sēnes saldā krējuma mērcē vai ceptas kopā ar kartupeļiem. Tas viss augusta mēnesī ir aktuāli un gardi, taču tik pat aktuāls jautājums ir par to, kā uzglabāt sēnes ziemai.

Vai arī tavās mājās ir tā, ka atverot ledusskapi tajā var ieraudzīt kabaci? Man tā ir gandrīz visu laiku, kad Latvijā ir iestājies kabaču laiks. Sākotnēji tas ir visai patīkami, bet pēc laika, kad ir izmēģinātas visas ierastās receptes, kabacis sāk apnikt. Bet tas nenozīmē, ka ik pēc laika, iespējams, jau ledusskapī esošos kabaču papildinās kāds jauns, tāds pats dārzenis. Latvieši ir un būs kabaču audzētāji, kuri vienmēr izaudzēs par daudz un dalīsies ar tiem apkārt!