Par vēlu biedēt ar "partijbomzi"

 
©F64 Photo Agency

Vajag īpašas spējas, lai vēl nebijuši lielo valsts budžetu, kas sasniedzis 10 miljardus eiro, pamanītos sadalīt tā, lai izsauktu tik milzīgu neapmierinātību mediķos, skolotājos un plašā sabiedrībā. Valdošā koalīcija kā Salavecītis atnesa uz bērnu eglīti milzīgu maisu ar konfektēm, bet bērni tagad raud, aizvainojumā klepodami un rīstīdamies.

Ir tikai loģiski un pašsaprotami, ka notiek parakstu vākšana Saeimas atsaukšanas ierosināšanai, un domu, ka nešķīstos meļus un tukšsolītājus vajag padzīt ar sūnainu koku, rekordīsā laikā jau ir atbalstījis rekordprāvs pilsoņu skaits. Jo Saeima nav pildījusi pašas pirms nepilna gada pieņemtos medicīnas finansējuma likuma grozījumus, neatrodot to izpildei pietrūkstošos 60 miljonus, bet tajā pašā laikā budžetā ir atradušies 4,5 miljoni partiju finansējumam. Turklāt šī nauda tiks sadalīta tādā veidā, lai tas būtu izdevīgi tieši valdošās koalīcijas partijām.

Nauda tiek šķiesta visādām apšaubāmām vajadzībām - pētījumiem, padomniekiem, advokātiem, propagandistiem no malas, lai gan ministriju štatā jau ir gan juristi, gan sabiedrisko attiecību speciālisti un nozaru eksperti.

Ārstu algas ir pašlaik būtiskākais, bet ne vienīgais ļaužu dusmu cēlonis - ir jau vēl arī Saeimas lēmums ar likuma spēku par OIK sistēmas demontāžu, kuram bija jābūt izpildītam jau martā, bet izskatās, ka koalīcija to negrasās pildīt ne šogad, ne nākamgad, nekad.

Tas ir tāds dīvains stils - pieņemt likumus, zinot, ka tos nepildīs; nosaukt prioritāros virzienus un momentā aizmirst, kas tad īsti bija prioritātes.

Vēl viens motivators protestiem ir VARAM ministra Jura Pūces Vecrīgas kabinetā pārzīmētā Latvijas novadu karte, voluntāri neieklausoties pašvaldību iebildumos.

Uz to lielo jautājumu fona it kā sīkums, bet valdošās aprindas spilgti raksturojošs gājiens ir medaļa «par nozīmīgu personisko ieguldījumu Latvijas finanšu sistēmas attīstībā», ko uz svētkiem finanšu ministrs Jānis Reirs sprauda pie krūts deputātam Mārtiņam Bondaram. Neviļus jāsāk domāt, ka Latvijas Krājbankas (LK) bankrots ir bijis kāda slepena valstiska plāna sastāvdaļa un bijušais LK prezidents Bondars tiek apbalvots par sekmīgu bankas nolaišanu uz grunti.

Apbrīnojams cinisms, bezkaunība, augstprātība uzvēdī no Jēkaba ielas nama. Kombinācijā ar mazspējību, ambiciozu nekompetenci un savtīgu blēdīgumu tas ir nebaudāms virums, kuru riebumā vairs nespēj paciest aizvien lielāka sabiedrības daļa. Līdz pat pēdējam laikam premjers Krišjānis Kariņš un viņa svīta nemaz nedzirdēja un neredzēja, cik neglīti tas izskatās. Tagad, kad protesti jau kāpj pa logu iekšā, kungi ir attapušies un būvē sev attaisnojumu un aizstāvēšanās konstrukcijas. Vēl jau ir uz ko cerēt, lai pikējumu lejup izkoriģētu. Ir cerība, ka gan jau kaut kā ies laiks un elektorāts kā zelta zivtiņa aizmirsīs šos mēslus, kad nāks nākamie. Un tad uz vēlēšanām atkal varēs solīt un pieņemt likumus, kurus atkal varēs nepildīt. Ir redzami centieni piepildīt interneta sociālos tīklus ar norādēm, ka parakstu vākšanu organizē marginālas politisko kukaiņu organizācijas un personāžs, kuram piešķirta palama «party bomzis».

Tiek kultivēts stāsts, ka šī koalīcija un valdība ir labākā iespējamā un tās vietā atnāks Kremlis un tamlīdzīgi bubuļi.

Milzu laime un medusmaize Saeimas valdošajiem ir norises Rīgas domē, kas arī nav diez ko pievilcīgas, jo galvaspilsētas pašvaldībā ir politiska krīze, kas var beigties ar domes ārkārtas vēlēšanām. Dabiski, ka ir izdevīgi rādīt ar pirkstu uz Rīgas domi, lai publikas skatienu vērstu no sevis projām.

Taču šīs manipulācijas un spekulācijas ar sazvērestības teorijām neiztur kritiku un ir pat komiskas. Protams, ka vienmēr, kad ir kāda sabiedriska sašūmēšanās, pamostas pilnmēness ļaudis, kas mēģina uzlēkt uz viļņa un ietikt politikā.

Protams, ka katru pozīcijas kļūdu izmanto opozīcija. Tāpēc jau tā ir opozīcija, un meklēt tur kādas sazvērestības un pret valdību vērstas kampaņas organizētājus ir lieki. Pret sevi vērsto kampaņu ir lieliski noorganizējusi valdība pati, un nevienam no ārpuses nav bijis jāveltī pūles.

Var jau censties kanalizēt šmuci uz Rīgas domes pusi, taču arī tas ir bezperspektīvs virziens. Nu ieraudzīs publika, ka Rīgas karalis ir kails. Bet vai tad ar to var noslēpt Saeimas un valdības karaļa kaunumu?

Vēl var censties nomest kādu balasta smilšu maisu, lai gaisa balons neslīdētu tik tuvu zemei. «Nedrīkstam ignorēt joprojām skarbo kritiku par veselības aprūpi. Mediķi, pacienti un arī es kā valdības vadītājs sagaidu no Ilzes Viņķeles skaidru piedāvājumu, kā to risināt - prioritāru atalgojuma palielinājumu mediķiem, pakalpojumu pieejamību pacientiem, cilvēkresursu nodrošināšanu,» tvītero Kariņš soctīklos. Tad, lūk, kur ļaunuma sakne - veselības ministre Ilze Viņķele! Tas jau ir īpaši neskaisti un gļēvi, visu atbildību par ievārīto ripināt no sevis projām un uzkraut vienai ministrei.

Kad aknas nodzertas, par vēlu dzert minerālūdeni; kad ļaužu uzticības kredīts iztērēts tik lielā mērā, ka portāls latvija.lv uzkaras lielā Saeimu atlaist gribētāju skaita dēļ, vairs nevar iestāstīt, ka vainīgi kādi iekšējie un ārējie tautas ienaidnieki. Būs vien Kariņam pašam un ministriem visiem kopā jāmeklē «skaidrais redzējums» vai arī jālido.

 

Abonē