Alkokariņš pret igauņiem

 
©F64

«Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,» pirmdien pēc sadarbības padomes sēdes sacīja premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība (JV)).

Šajā brīdī vajadzētu skanēt aplausiem, kas pāriet ovācijās, tautas masām vajadzētu pulcēties plašos mītiņos, lai atbalstītu patriotisko Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) ar plakātiem «Pareizi, pareizi! Sadosim tiem igauņiem! Taisīsim šņabi lētāku un Latviju atkal varenu!».

Pagaidām vēl Valkā un citos pierobežas novados igauņu un somu bari kastēm pērk reibinošās dziras, ir sabūvēti alkolielveikali, lai šo pieprasījumu apmierinātu. Pēc Latvijas Alkohola nozares asociācijas datiem, pērn no akcīzes nodokļa Latvijas pierobežā vien tika iekasēti 70 miljoni eiro. Valkai kaimiņu alkotūrisms ir bijis liels grūdiens ekonomikā, jo veikalnieku saimnieciskā rosība novadā ir devusi darba vietas. Līdztekus tiešiem ieguvumiem vēl ir arī ne tik precīzi aprēķināms, bet prāvs iespaids visas valsts tūrisma, viesnīcu, sabiedriskās ēdināšanas biznesos, jo kaimiņvalstu pilsoņi mēdz apvienot lēto iepirkšanos ar pavisam normālu Latvijas apskatīšanu un atpūtu, kas arī ir naudisks ieguvums Latvijai.

Taču šie laimes laiki iet uz galu, jo Igaunijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas paredz no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

Likumprojekta pavadvēstulē bijis teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas. Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem - 27. maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt. Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.

Nu briesmīgi tie igauņi dara mums pāri! Kariņa valdībai pašlaik akurāt noderētu viens neliels, neilgs, uzvarošs kariņš, lai ļaudis mazāk skatās uz daudzgalvainās valdošās koalīcijas muļļāšanos un murgošanu, uz nespēju un negribi izbeigt OIK laupošo sistēmu, uz bezmērķīgām pseidoreformām un priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Līdztekus skaļiem draudiem pazemināt akcīzes nodokli varētu vēl arī uzbērt Gaiziņam septiņus metrus grants, lai tas būtu augstāks par Munameģi, izvirzīt teritoriālas pretenzijas par Roņu salu un paziņot, ka Latvija būvēs žogu gar ziemeļu robežu, par ko samaksās Igaunija. Pēc Krievijas parauga, kur politisko diskusiju raidījumos galvenā tēma ir nevis Krievijas norises, bet Ukraina, arī pie mums mediji varētu pievērsties indīgai Kaljulaidas kleitu un bikškostīmu apsmiešanai un politologi varētu bļaudami diskutēt par Riigikogu plenārsēdēs pieņemtiem likumiem.

Tomēr pirms vicināt dūres uz ziemeļiem, vajadzētu paņemt Baltijas karti, apgriezt to otrādi un paskatīties no igauņu rakursa.

Tie 70 miljoni, kas ienākuši Latvijas kasē, ir 70 miljoni, kas aizgājuši Igaunijas kasei gar degunu. Igauņi ir lepna tauta, un vienai daļai igauņu diez ko nepatīk, ka viņu līdzpilsoņi kā badaini odi apsēž Valkas veikalus, barojot nevis Igaunijas, bet Latvijas ekonomiku. Igaunijā ir aptverts, ka iepriekš ir pieļauta kļūda, ceļot akcīzes nodokli debesu augstumos, jo kas par daudz, tas ir par skādi - cerēto milzīgo budžeta ieņēmumu vietā ir vairāk zaudējumu. Rodas kontrabandas, nelegāla alkohola patēriņa pieaugums. Un arī tautas veselība nekļūst spēji labāka, jo ļaudis laka, lok un laks.

Kariņš šķendējas, ka igauņi pārkāpj kādas agrākas vienošanās, taču diezin vai igauņi solīja, ka tīšām graus savas valsts ekonomiku un nekad neveiks korekcijas savos nodokļos, lai tikai Latvijai būtu labi. Pašreizējā situācija, kurā Igaunijas iedzīvotājiem rentējas tērēt degvielu, lai brauktu uz Latviju pēc degvīna, nevarēja būt mūžīga, bija muļķīgi cerēt, ka ziemeļu pierobeža plauks un zels vien uz alkonautikas rēķina. Diezin vai manipulācijas ar šņabja cenu atšķirībām ir tas, uz kā balstīt nākamības tautsaimniecības plānus.

Droši vien te ir gadījums, kad mūsu finanšu ekspertiem ir jāpakustina smadzenes, aprēķinot, ko Latvijai darīt ar savu akcīzes nodokli. Droši vien tas ir tiešām jāsamazina, jo pretējā gadījumā alkohols Latvijā kļūs dārgāks nekā Igaunijā. Tad uzņēmēji, tēlaini izsakoties, piebūvēs lielveikaliem ritentiņus apakšā, lai vestu tos no Valkas uz Valgu un atpakaļ atkarībā no tā, kāda kurā brīdī vienā un otrā valstī būs akcīzes nodokļa likme. Saprotams, ka ar igauņiem ir diplomātiski jārunā, bez draudiem, bet pašcieņpilni paskaidrojot savas darbības. Totāls, vienpusējs, histērisks dempinga karš jau nu būtu pagalam postošs, un pirmā to var neizturēt tieši Latvija.

Nekāda kara tur nav, bet ir mūsu politiķu vēlme iznesties ļaužu acīs kā urrāģenerāļiem, pārspīlējot kaimiņu neģēlību. Ir mierīgi un prātīgi jārīkojas un laikam jau jāsamazina nodokļa likme. Jautājums tikai - par cik procentiem?