Linkaits un Kaimiņš Meroni pavadā

© F64 Photo Agency

17. janvārī TV3 pievakares ziņās parādījās sižets par valdības veidošanas laikā jūtamo ekonomisko grupējumu interesi par iecerētajām pārmaiņām transporta nozarē. Raidījums vaicāja tobrīd vēl kandidātam, bet pašlaik jau satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija (JKP)), kurš vai kuri mēģina izdarīt spiedienu. Linkaits atbildēja izvairīgi: «Kamēr tieši mēs nejūtam šo te grupējumu ietekmi, tikmēr es neko par to tā tīri faktoloģiski pateikt nevaru.» Linkaitam jautāja, kāda ir JKP un viņa paša saistība ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, uz ko viņš atbildēja: «Man nav ko slēpt, ja, tātad mana sieva ir sniegusi pakalpojumus... cīņā starp, ja es nemaldos, Meroni un Berķi konkrētā tiesvedībā. Tas ir bijis senā pagātnē, un bet tai pašā laikā arī viss ir izsekojams. Uzņēmumu reģistrā var redzēt visus tos pārskatus un, un, un kas tur ir bijis. Tie... tieši uz mani tas nekādu iespaidu nav atstājis.»

Linkaita sieva ir pazīstama mediju un sabiedrisko attiecību darbiniece Baiba Rulle. Ļoti, ļoti «tālajā pagātnē», 2012. gadā, mazzināmais portāls BNN gānīja Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet vēl nešķīstāk lamāja tranzītuzņēmēju Olafu Berķi. Jo Meroni un Berķis tobrīd plēsās par AS Ventbunkers mantu un varu. Portāls BNN parasti rakstu autorus nenorāda. Tomēr pēc stila varēja nojaust, ka tos rakstījusi bijusī Sarmītes Ēlertes žurnālisma skolniece Rulle.

Linkaita firma Lucidus Komunikācijas, kā redzams no oficiāliem gada pārskatiem, iepriekš nīkuļoja (apgrozījums 1300 latu), bet 2012. gadā saņēma visai dāsnus 45 735 latus par «sabiedrisko attiecību pakalpojumiem». Tāds pats ieraksts ir 2013. gada pārskatā, summa - 10 000 latu. Gada pārskatos redzams, ka lielāka daļa ienākušās naudas ir aizgājusi autoratlīdzībai.

Nevar teikt, ka izskatītos morāliski dzidri tas, kā ministrs sīki blēdās, izmantojot sev piederošu firmu par «tumbočku», no kuras izmaksāt naudiņu sievai par viņai pasūtītiem, tendencioziem žurnālistikas izstrādājumiem.

Jaunā konservatīvā «bezkompromisu tiesiskuma» partija slēpj savu sasaisti un atkarību no Šveices advokāta, taču ne vienmēr tas izdodas. Lūk, tomēr gadījums, kad tā brīnišķi parādās!

Pie viena cita «jaunā spēka» - KPV LV - saistība ar šveicieti redzama mazliet citādā veidā. Janvārī intervijās medijiem un arī no Saeimas tribīnes Aldis Gobzems norādīja uz to, ka viņa līdzgaitnieks Artuss Kaimiņš saistīts ar Meroni. ​Par apstiprinājumu tam, ka Meroni Kaimiņam piedāvājis 100 000 eiro, Gobzems uzskata partijas frakcijas vairākuma atbalstu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdībai. Vēl agrāk par Kaimiņa saistību ar Meroni paziņoja Ilze Viņķele (Attīstībai/Par). Viņa pauda sašutumu, ka Kaimiņš Līgo svētkus svinējis pie Meroni kasiera Aivara Gobiņa.

Ir dabiski, ka dažādas spiediena grupas cenšas ietekmēt valdības un parlamenta lēmumus. Mēdz būt, ka lobiju intereses sakrīt ar Latvijas interesēm. Taču šajā gadījumā KPV LV un JKP bagātā tēvoča intereses ir diametrāli pretējas tam, ko vajag valstij. Šis ir gadījums, kad mazisku sesku merkantilās, viendienīgās interesītes un blēdīga korumpētība var nodarīt milzīgu ļaunumu - zaudējumus un postu pat nākamajās vairākās dekādēs. Var tikt sagrauta labi strādājoša sistēma pie ļoti laba ostu likuma, kur ostu valdēs ne pašvaldības, ne valdība nevar pieņemt lēmumu, ja nav atradušas kompromisu.

13. Saeima un Kariņa valdība ir tuvu pie bīstama sliekšņa, jo valdības deklarācijā ir ierakstītas šādas interesantas frāzes: «Lielo ostu darbībā piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.»

Šajos divos teikumos ir atdzimis senais plāns vispirms atņemt pašvaldībām teikšanu par ostām. Pēc tam ostu pārvaldes pārtaisīs par kapitālsabiedrībām. Tad tās «kotēs biržā», kas nozīmē ostu pārvalžu izprihvatizāciju. Prihvatizācijas procesā ostas uz brīdi būs Meroni nagos. Tad tās varbūt pārdos tālāk kādiem «labajiem» amerikāņiem, kuri tās pārdos krieviem vai plikpaurainajam velnam. Diezgan pat šaušalīga shēma.

Pašlaik brīvostas darbojas kā valstiskas pārvaldes struktūras, kas rūpējas par ostu akvatoriju uzturēšanu kārtībā, infrastruktūras attīstību ostu teritorijās. Ja ostas būs privatizētas, jaunie īpašnieki neies tērēties par gultņu padziļināšanu, nebūvēs piestātnes, bet maksimāli izslauks visu, ko no ostām var izslaukt. Pēc laika gultnes aizsērēs, moli un piestātnes sabruks, bet jaukie privātīpašnieki būs nopelnījuši. Privatizēt ostu nozīmē iegūt savā īpašumā ostu maksas, kas ir ne mazāk kā 70 vai 75 miljoni eiro gadā. Redzot šādu ciparu, ņiprais šveicietis ir labprāt gatavs iedalīt kādu simtiņu tūkstošu badainam aktierim - politikānim vai kādam ministram, kura sieva labi raksta paskvilas un pašlaik strādā ietekmīgā sabiedriskajā medijā. Iegūt savā īpašumā «bezkompromisu tiesiskuma» partiju ir vēl lieliskāk. Divas partijas Rudolfam jau ir kabatā. Kuras vēl partijas viņš jau ir nopircis vai vēl nopirks? Jādomā, ka stipendiāti ir arī citās partijās.

Šīs aprindas uzskata Latvijas sabiedrību par pilnīgiem idiotiem, tāpēc ostu sagrābšanai tiks liktas lietā klasiskās smadzeņu skalošanas metodes - tautai tiks iegalvots, ka ostu pārvaldes sistēma ir vecmodīga, deviņdesmitajos gados radīta, ka pašvaldības jāmet ārā, jo tur «Lemberga intereses» vai «Ušakova intereses», ka jāievieš kaut kādi OECD principi, lai gan nekāds OECD to patiesībā neprasa. Tiks provocēti konflikti ostu valdēs, jo citādi nevar apgalvot, ka konflikti pastāv. Būs murgi un trilleri, oponentu dēmonizācija, briesmīgi meli un melība. Drīz jau arī būs redzams, kuri draņķi valdībā un Saeimā ir gatavi pārdoties un pārdot Latvijas valsti.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais