Mizgrauži World Expo 2015 ozolā

 
©f64

Būtu jau jauki, ja starp 147 valstu paviljoniem un stendiem World Expo 2015 būtu arī Latvijas arhitektu radošās izdomas brīnums – paviljons ozola formā.

Taču izskatās, ka nesanāks – arhitektu un mākslinieku radītā ozola stumbru un lapotni apsēduši tādi kaitēkļi, ka tas uz Milānu nav vedams. Viens no klasiskajiem veidiem, kā izpumpēt no valsts vai pašvaldības pasūtījuma maksimāli daudz, ir vinnēt konkursā, piedāvājot mazāko cenu, bet pēc tam bezkaunīgi spiest uz pasūtītāju, prasot vēl un vēl papildu finansējumu. Pērn rudenī bija runa, ka piedalīšanās Expo izmaksās 5,6 miljonus eiro, bet jau tuvāk gada beigām parādījās jauns skaitlis – 7,3 miljoni eiro. Ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola paziņoja, ka Latvijas dalība World Expo izmaksās pārāk dārgi, turklāt gatavošanās termiņš ir ļoti īss un saspringts, lai kvalitatīvi īstenotu projektu.

Arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) niknojās par to, ka, iespējams, ir notikusi neatļauta būvfirmu vienošanās, kā dēļ ir nepamatoti augstu sacelta paviljona būvniecības cena.

Jo divas iepirkuma procedūras beidzās bez rezultāta – pirmās divas firmas piedāvāja kosmisku cenu – vairāk nekā sešus miljonus eiro, lai trešais piedāvājums – 2,9 miljoni – izskatītos pieņemami. Taču arī tas ir blēdīgs sadārdzinājums. Šveices firma Adunic AG, kas bija gatava būvēt paviljonu par 2,9 miljoniem, tagad jau piedāvā uzbūvēt paviljonu par vienu miljonu lētāk. Tātad iecere būs bijusi apčakarēt Latvijas valsti par miljonu un šo 33 procentu «otkatu» brālīgi sadalīt starp Rietumeiropas un Latvijas censoņiem.

Tas vēl arī nav viss, jo paviljona būvnieki ir tikai daļa no ozolu cekulkodēm – alotājām. Vēl ir projekta organizatoru komandītsabiedrības World Expo 2015 vēlmes un tāmes. Pagājušajā nedēļā laikraksts Diena rakstīja: «Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, kas, paslēpti aiz svarīgām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai (EM) piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā Expo 2015 un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā šovasar.»

Izdevumu tāmē figurē 60 000 eiro muzikāla skaņdarba radīšanai, bet mākslinieki atlīdzību nav saņēmuši. Sociālā tīkla Instagram izmantošana projektā vien izmaksāšot 34 487 eiro. Komandītsabiedrības Expo 2015 izveidotajā Instagram kontā kopš 2014. gada aprīļa ar lielu neregularitāti ievietotas 17 fotogrāfijas, un kontam ir vien 177 sekotāji.

Expo 2015 organizētāji piektdien sarīkoja preses konferenci, kurā demonstrēja savas krīzes komunikācijas jeb pīlīšu pūšanas prasmes. Tika uzbrukts Ekonomikas ministrijai, kas esot neprecīzi, tendenciozi un nepilnīgi atainojusi informāciju.

Groteskākais no komandītsabiedrības smadzeņu pūderēšanas piemēriem ir skaidrojums, kāpēc Instragram jāšķērdē vairāk nekā 34 tūkstoši. Tas būšot «starptautisks projekts, kurā būtu paredzēta liela latviešu ēdienu recepšu izstāde». Kāda latviešu ēdienu izstāde? Latviešu mīļākais ēdiens ir otrs latvietis. Un šašliks. Nu varbūt sklandrausis ir kas neparasts un nav citiem. Bet pat tas nācis no lībiešiem.

Būtu nevis vairs jāspriež par kādu piedalīšanos, bet jāsāk procedūras, lai notiktu ne tikai ekspertu, bet arī tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšana par to, kur palikusi nauda. Portāls pietiek.com ir vēstījis, ka gandrīz miljons no izstādei paredzētās naudas jau samaksāts «savējiem».

Komandītsabiedrība Expo 2015 reģistrēta 2013. gada 16. decembrī, trīs dienas pirms līgumu parakstīšanas ar EM. Tajā ietilpst trīs juridiskas personas un viena fiziska persona – tostarp arī vienam no partijas Latvijas attīstībai dibinātājiem Aināram Ščipčinskim pastarpināti piederošā SIA McCann Riga, pasākumu rīkotājam Ģirtam Majoram un reklāmistam Andim Zustam (abi iesaistījušies Latvijas attīstībai pasākumos) pastarpināti piederošā SIA Positivus Event. Var gadīties, ka Expo 2015 rīkotāji stāsta pasakas par latviešu ēdieniem un nevar paskaidrot, kur palikusi nauda tāpēc, ka tā caur PR firmām jau izlietota partijas priekšvēlēšanu vajadzībām.

Ja tas ir tā, tad Expo 2015 stāsts vairs nav par mākslu, arhitektūru vai valdību, bet par Krimināllikumu. Un nauda jāpiedzen atpakaļ valsts budžetā no tiem, kas to aizpumpējuši.